Infekcija konstatēta 4 miljoniem cilvēku
Inficēto skaits pārsniedz 4 miljonus, un arvien visvairāk tas plosās ASV, Spānijā un tagad arī Krievijā, kur ir vairāk nekā 200 tūkstošu inficēto. Arī Lielbritānija daudz neatpaliek no Itālijas, Francija un Vācija no Eiropas valstīm ir vissarežģītākajā situācijā.
Francija, kas nedaudz ir atcēlusi ierobežojumus, jo uzņēmumi ir sākuši strādāt un cilvēki atgriezušies darbā, jau ir piedzīvojusi situācijas, ka cilvēki neievēro distancēšanos, apskaujas, un tādēļ Francijā baidās par jaunu vīrusa uzliesmojuma vilni.
Arī Krievijā Putins paziņoja, ka beidzas “nestrādāšanas posms”, bet par inficēšanos ar vīrusu ir informējis viņa paša preses sekretārs.
Baltijas mini Šengena - no piektdienas
Uz gaidāmo robežu atvēršanu starp Baltijas valstīm kā uz mini Šengenu raugās ar lielām cerībām, tajā pašā laikā ar milzu piesardzību. Lietuvā un Igaunijā inficēto skaits arvien ir lielāks nekā Latvijā, tādēļ ļoti svarīgi ir ievērot maksimālu piesardzību. Lietuvā ārkārtas stāvoklis valstī pagarināts līdz 31. maijam.
Joprojām visiem ārvalstniekiem, tai skaitā Latvijas un Igaunijas pilsoņiem, ierodoties no citām valstīm - izņemot Latviju un Igauniju -, Lietuvas teritoriju ļauts šķērsot tikai tranzītā ar mērķi nokļūt savā mītnes valstī. Arī Igaunijā atļauts iebraukt Igaunijas pilsoņiem, nepilsoņiem un uzturēšanās atļauju turētājiem. Baltijas valstu pilsoņiem, kuri šķērsos Baltijas robežas, nebūs jāpavada 14 dienu ilgā karantīnā. Lietuvā ir teju pusotra tūkstoša inficēto, arī Igaunijā ir līdzīgi, Latvijā tādu ir zem tūkstoša.
Igaunijas virusologi uzskata, ka lielāks drauds valstij varētu nākt no Somijas.
Drošības jautājumi joprojām aktuāli
Cīņa ar koronavīrusu paņems lielus naudas resursus un šobrīd ir bažas, ka Eiropas Savienība (ES) var aizmirst par ieceri veidot Aizsardzības fondu, ko ES bija paredzējusi, lai stiprinātu savu drošību arvien sarežģītajā pasaulē un savā ziņā veidotu neatkarību no ASV. Tagad šī fonda liktens ir neskaidrs.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbegs uzsvēra - tas, ka pasaule ir pārņemta ar cīņu pret vīrusu, nenozīmē, ka drošības jautājumi arvien nav aktuāli. NATO tagad ļoti palīdz ar dažādām civilajām apgādēm vīrusa skartajām vietām. Taču skaidrs, ka arī NATO budžets var ciest, ja valstīm būs jāparedz ārkārtas līdzekļi cīņai ar vīrusu.
Aktivizējušies ir arī nemieri Afganistānā, kas pierāda, ka pasaule arī pēc pandēmijas vismaz drošības ziņā arvien būs sarežģīta.
