50 gadi kopš izkāpšanas uz Mēness
„Mazs solis cilvēkam, bet liels lēciens cilvēcei,” šie ir vēsturiskie amerikāņu astronauta Nīla Ārmstronga vārdi, izkāpjot uz Mēness virsmas. Kopš tā brīža ir pagājuši 50 gadi. Šonedēļ to atzīmēs gan ASV, gan citur pasaulē.
Šī bija milzīga vēsturiska misija un liels ASV panākums mūžīgajā sacensībā ar PSRS. 16. jūlijā startējuši no Kenedija Kosmosa centra Floridā, 20. jūlijā “Apollo” astronauti izkāpa uz Mēness, un televīzijas tiešraidē to noskatījās aptuveni piektā daļa planētas iedzīvotāju. Policija todien visur pasaulē pat konstatējusi uz pusi mazāk noziegumu.
ASV šo dienu atzīmē jau visu mēnesi ar dažādām izstādēm un sarīkojumiem, īpaši štatos, kas ir saistīti ar raķešu izgudrošanu.
Piemēram, Alabamā notiks raķešu modeļu palaišana, savukārt citur par godu notikumam pacels īpaša gāzēta apelsīna dzēriena kausus, gluži kādus orbītā palaida Mēness atklājēji.
NASA rīkos īpašu preses konferenci un vēstīs par tālākajiem plāniem apgūt Mēnesi un Marsu. Kosmosa stacijā, no kuras pacēlās “Apollo 11”, viesosies “Apollo 11” astronauti – Bazs Aldrins, kurš kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo Nīlu Ārmstrongu bija viens no pirmajiem, kas izkāpa uz Mēness, kā arī Maikls Kolins.
Balsos par Eiropas Komisijas prezidentu
Eiropas Parlaments jau otrdien balsos par to, vai līdzšinējai Vācijas aizsardzības ministrei Urzulai fon der Leienai jākļūst par Eiropas Komisijas (EK) prezidenti.
Vācijas aizsardzības ministre fon der Leiena bija negaidīta kandidatūra, un par viņu līdz šim nav bijis plašas publicitātes, un tas ir viņas pluss un vienlaikus - mīnuss.
Arī Eiropas prese raksta, ka daudziem eiroparlamentāriešiem viņa ir nezināma.
Fon der Leiena ir pirmā sieviete, kas izraudzīta šim amatam un ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalstīta.
Patlaban nav daudz zināmā par viņas prioritātēm EK prezidenta amatā. Kandidāte ir izteikusies, ka būs stingra Eiropas Savienības (ES) likumu aizstāve, kas varētu nepatikt Polijai un Ungārijai. Kā arī viņa nebūs gatava pārskatīt vienošanos ar Lielbritāniju par izstāšanos no ES.
Eiropas Parlaments viņu izraudzīsies aizklātā balsojumā. No 747 balsīm viņai ir jāiegūst 374. Līdz šim viņu ir noraidījuši zaļie, tāpēc viņai ir svarīgi iegūt visas Eiropas Tautas partijas – konservatīvo, sociāldemokrātu un liberāļu balsis. Komisijas prezidents savus pienākumus sāks pildīt, sākot no 1. novembra.
MH17 notriekšanas gadadiena
Aprit pieci gadi, kopš virs Austrumu Ukrainas notrieca pasažieru lidmašīnu MH17.
To īpaši pieminēs Nīderlandē, no kurienes lidmašīna devās ceļā un kas ir zaudējusi visvairāk pilsoņu.
Šī bija traģiska diena gan Nīderlandei, gan daudzām citām valstīm, kuru pilsoņi gāja bojā. Lidmašīna MH17 bija ceļā no Nīderlandes uz Kualalumpuru Malaizijā, kad 2014. gada 17. jūlijā to notrieca virs Ukrainas Austrumiem. Uz klāja bija 298 cilvēki, no kuriem 196 bija nīderlandieši.
Neatkarīga izmeklēšanas komisija ir apstiprinājusi, ka lidmašīnu ir notriekusi Krievijā ražota raķete “Buk”, un notikušajā ir apsūdzētas vairākas personas, kas pārstāv Krievijas atbalstītos separātistus. Viņu vārdi ir zināmi. Plānots, ka tiesa sāksies nākamgad 9. martā. Krievija savu iesaistīšanos joprojām noliedz.
Vācijas kanclere tiksies ar Putinu
Vācijas kanclere Angela Merkele Sanktpēterburgā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Šī ir vēl 2001. gadā iedibināta tradīcija starp bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un Vladimiru Putinu. Abas puses reizi gadā satiekas tā sauktajā Sanktpēterburgas dialogā.
Merkeles un Putina attiecības nav siltas, bet kā divu lielvaru līderi viņi sarunājas.
Jautājumu ir daudz gan par gāzes tirgu, gan situāciju Ukrainā. Merkeles vājā vieta patlaban ir viņas veselība un trīcēšanas lēkmes publiskās vietās, tādēļ jautājums, vai Putins kādā veidā mēģinās izmantot šo situāciju.
Starptautiski zināms ir Putina „gājiens ar suni”, kad reiz, tiekoties ar Merkeli un zinot, ka viņai ir bailes no suņiem, Krievijas prezidents telpā ieaicināja savu melno, lielo labradoru.
