Vai atļaut pagarināt Lielbritānijas izstāšanās laiku?
Eiropas Savienības līderi ceturtdien un piektdien, 21. vai 22. martā, tiksies Beļģijas galvaspilsētā Briselē pavasara samitā, kur viens no centrālajiem jautājumiem būs Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības. Tā kā britu parlaments ir balsojis par to, lai sarunas par Briseli par izstāšanos pagarinātu, tagad savs vārds ir sakāms Eiropas Savienības valstu līderiem. Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības ir paredzēta 29. martā, kas būtu jau nākamnedēļ.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja savukārt ir paredzējusi trešo reizi doties pie britu parlamenta ar izstāšanās priekšlikumiem un aicina deputātus tomēr atbalstīt šo variantu, pretējā gadījumā, kā viņu citējusi raidorganizācija „BBC”, „Lielbritānija neizstāsies mēnešiem ilgi vai arī nekad”. Meja ir sacījusi - ja deputāti šos priekšlikumus atbalstīs, tad Lielbritānija meklēs iespēju pavisam neilgi novilcināt 29. martā paredzēto „Brexit”. Bet, ja balsojums atkal būs negatīvs, tad Eiropas Savienība, visticamāk, vēlēsies daudz ilgāku procesa novilcināšanu. Par šādu iespēju pavisam atklāti ir izteicies Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks, kurš neslēpj, ka ir liels „Brexit” pretinieks un ka Lielbritānijai ir jādod iespēja „Brexit” atlikt.
Pašā Lielbritānijā izskan dažādas politiķu prognozes. Liela šķelšanās ir pašas Terēzas Mejas partijā, kur daļa deputātu aicina atbalstīt vienošanos, daļa mudina to joprojām nedarīt. Savukārt opozicionāru leiboristu līderis Džeremijs Korbins sola ierosināt jaunu uzticības balsojumu Mejai, ja parlaments atkal neatbalstīs vienošanos, kā arī balsos par priekšlikumiem sarīkot vēl vienu referendumu.
Viktora Orbāna partija uzticības vētītavā
Eiropas lielākais konservatīvais spēks Eiropas Tautas partija (EPP), kas apvieno ap 60 konservatīvo partijas visā Eiropā, balsos par to, vai savās rindās atstāt vai no tām izslēgt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna politisko spēku „Fidesz”. Tas kritis nežēlastībā savas nesenās kampaņas dēļ, kad Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā parādījās plakāti, kuros nomelnota Eiropas Savienība un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš arī ir EPP biedrs.
Orbāna valdība šādi izvērsusi kampaņu pret migrāciju, vainojot tajā ungāru ebreju izcelsmes filantropu Džordžu Sorosu, kā arī Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Savienību. Lai skaidrotu apstākļus, aizvadītajā nedēļā uz Ungāriju bija devies arī Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers. Orbāns, viņa mudināts, partijas biedriem ir nosūtījis atvainošanās vēstuli ar lūgumu „Fidesz” neizslēgt, taču partija joprojām šo jautājumu skatīs.
Par to, vai Orbāna politiskajam spēkam ir vieta EPP rindās, jau ilgāku laiku taujā arī mediji un analītiķi, taču izskan viedokļi, ka EPP nevēlas „Fidesz” izslēgt bažās, ka tādējādi tā ap sevi pulcēs eiroskeptiskos vēlētājus un audzēs spēku gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Slovākija ievelk elpu pirms noslēdzošās prezidenta vēlēšanu kārtas
Slovākijas balsstiesīgie vēlētāji aizvadītajās brīvdienās devās pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo valsts prezidentu. Pirmajā vēlēšanu kārtā visvairāk balsu guva liberāli noskaņotā juriste un valdības kritiķe Zuzana Čaputova, otrajā vietā atstājot valdošās kreisi centriskās partijas "Smer-SD" atbalstīto karjeras diplomātu un pašreizējo Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Marošu Šefčoviču. Neviens no viņiem nav ieguvis vairāk par 50% balsu, tādēļ 30. martā būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta.
Par spīti tam, ka 45 gadus vecajai Čaputovai nav lielas politiskās pieredzes, sabiedrības atbalsts viņai ir liels, jo Čaputova iestājas pret valdošo eliti, kritizē korupciju un noziedzību, par kuras upuri vēl nesen krita arī izmeklējošais žurnālists Jans Kucjaks un viņa līgava. Sagaidāms, ka šajās divās nedēļās līdz otrajai balsošanas kārtai, abi sīvākie konkurenti turpinās audzēt savu politisko spēku.
Marošs Ševčovičs jau ir meties cīņā ar kaujinieciskiem vārdu uzbrukumiem pret konkurenti, jo abi politiķi centīsies iegūt to vēlētāju balsis, kuri nepiedalījās pirmās kārtas vēlēšanās. Analītiķi teic, ka iespējams vienai daļai nebalsojušo cilvēku Čaputovas liberālās domas liksies pārāk modernas valstij, piemēram, par geju un lesbiešu tiesībām, un viņi noslieksies Ševčoviča virzienā.
Slovākijas prezidentam pamatā ir reprezentatīvas funkcijas, bet viņa pilnvarās ir starptautisko līgumu parakstīšana un augstāko tiesnešu iecelšana. Valsts galva vienlaikus ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks un var uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumprojektiem.
