Polijas delegācija ASV
Vizītē uz ASV dosies Polijas prezidents Andžejs Duda, un viņu pavadīs plaša delegācija, kuras vidū būs arī ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs. Viņiem ir paredzēta tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Polijas ārlietu ministrs Čaputovičs nesen bija Latvijā un intervijā Latvijas Televīzijai viņš apstiprināja, ka viens no jautājumiem būs aicinājums ASV izvietot vēl vairāk karavīru uz Polijas zemes. Patlaban Polijā atrodas vairāk nekā 5 000 ASV karavīru – gan kā NATO pārstāvji, gan divpusēja līguma ietvaros.
Taču Polijas puse vēlētos, lai ASV nosūta vēl vismaz 1000 karavīru un lai viņi Polijā atrastos pastāvīgi, nevis kā tagad rotācijas kārtībā. Polijas ārlietu ministrs sacīja, ka uzskata ASV par Krievijas agresijas atturēšanas garantu, jo tas ir politiskais spēlētājs, kurā Krievija ieklausās. Polijas ārlietu ministrs bija pārliecināts, ka šī iecere noteikti izdosies, taču tas būs ASV prezidenta lēmums, kas, ja tā notiks, nešaubīgi saniknos Krieviju.
Polijai šī būs simboliska vizīte arī tādēļ, ka abas valstis atzīmēs 20 gadus kopš Polijas pievienošanās NATO un pieminēs Otrā pasaules kara sākšanās 80. gadadienu un 30. gadadienu kopš komunisma sabrukuma. Vēl abas puses pārrunās enerģētikas projektus, un Polijas delegācija ir plānojusi viesoties dažādos štatos.
Skotijas premjere dodas uz Briseli
Lielbritānijā „Brexit” joprojām uztver ar dažādām jūtām, un viena no aktīvākajām trauksmes cēlējām par to, ka tas nodarīs postu, ir Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, kura šonedēļ dodas uz Briseli. Stērdžena vienmēr ir bijusi ļoti atklāti noraizējusies par to, ka arī uz Skotiju attiecas „Brexit” referendums un ka tagad būs jāiet prom no Eiropas Savienības.
Briselē viņa tiksies ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un „Brexit” sarunu vedēju Mišelu Barnjē. Šo jauno enerģiju dod arī fakts, ka trīs Skotu nacionālistu partijas deputāti ir ievēlēti Eiropas Parlamentā. Skotijas premjerministre ir apņēmības pilna cīnīties. Viņa ir lūgusi šo iespēju tikties, un kopumā šī būs trešā reize, kad viņa tiksies ar Barnjē. Stērdžena ir paziņojusi, ka līdz 2021.gada maijam Skotija vēlas atkal sarīkot neatkarības referendumu.
Briselē ir arī runas, ka tieši Barnjē varētu būt nākamais EK prezidents un nevis Manfrēds Vēbers, kurš kandidē šobrīd. Taču ir maz ticams, vai ES līderi būs gatavi ko būtiski mainīt Lielbritānijas izstāšanās plānā par labu Skotijai, visticamāk, norādot, ka tā ir Apvienotās Karalistes iekšējā lieta.
Trauslais Itālijas finanšu stāvoklis
Viena no Eiropas Savienības krāšņākajām valstīm – Itālija - jau ilgāku laiku liek saraukt uzacis Eiropas Savienības līderiem un finanšu ekspertiem, jo tās valdība ir uzsākusi bīstamu pārtēriņu. Tāpēc kopā nāks eirozonas finanšu ministri, lai spriestu, ko darīt.
Itālija ir viena no Eiropas Savienības lielākajām ekonomikām. Un šobrīd ir liels satraukums, ka Itālijas populistiskā valdība nevēlas ievērot ES nosacījumus par to, kādam ir jābūt budžeta deficītam un parādam un kā ievērot taupību. Eirozonas dalībvalsts budžeta parāds drīkst būt līdz 60% liels, bet Itālijai tas ir divas reizes lielāks – vislielākais ES, apsteidzot pat Grieķiju. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka vēlas Itālijai piespriest disciplināra pārkāpuma sodu un sagaida, ka eirozonas finanšu ministri to atbalstīs. Itālijai varētu noteikt naudas sodu, kas būtu aptuveni 3 miljardus eiro liels.
