Joprojām lemj par Eiropas Komisijas līderi
Pēc garām un ilgām diskusijām Eiropas Savienības valstu līderiem samitā Briselē arvien nav izdevies vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju. Sarunas turpināsies šodien.
Izvēloties to, kas būs Eiropas Savienības augstākā līmeņa amatos, vērā tiek ņemti vairāki nerakstīti kritēriji – politiskā piederība, valsts, dzimums un tamlīdzīgi. Un šis izvēles process izrādījies sarežģīts.
Līdz šim kā galveno kandidātu min bijušo Nīderlandes ārlietu ministru un Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu.
Timmermanss ir interesanta personība – viņš ir ļoti kaismīgs „Brexit” kritiķis, atbalsta otra referenduma sarīkošanu Lielbritānijā, savulaik vēl būdams Nīderlandes ārlietu ministrs viņš ir iegājis vēsturē ar ārkārtīgi emocionālu uzrunu ANO pēc lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Ukrainas, kur bojā gāja liels skaits nīderlandiešu. Viņš ir Baltijas draugs. Deviņdesmitajos gados janvāra notikumu laikā Timmermanss ir bijis Rīgā, un arī Briselē viņš iestājas par Baltijas valstu interesēm.
Timmermans brīvi runā septiņās valodās. Taču pret viņa kandidatūru ļoti aktīvi iestājas Polija, Ungārija, Rumānija, kurām nepatīk Timmermansa nostāja par Eiropas likumu nostiprināšanu dalībvalstīs.
Jaunais Eiropas Komisijas prezidents savus pienākumus sāks pildīt sākot no 1. novembra.
Eiropas Parlaments tiekas pirmajā sesijā
Strasbūrā notiks pirmā Eiropas Parlamenta sēde pēc maijā aizvadītajām vēlēšanām, kurā satiksies jaunievēlētie deputāti un viens no galvenajiem jautājumiem būs jaunā prezidenta ievēlēšana.
Līdz šim šajā amatā bija itālis Antonio Tajāni, bet tagad, ņemot vērā, ka par Eiropas Komisijas prezidentu varētu kļūt Franss Timmermans, tas varētu būt Eiropas Parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās Eiropas Tautas Partijas pārstāvis Manfrēds Vēbers.
Grieķija – pie balsošanas urnām
Grieķijā nedēļas nogalē gaidāmas vēlēšanas. Grieķija ir valsts, kas ilgstoši pārdzīvojusi finanšu un ekonomikas krīzi un joprojām ievēro stingru taupības režīmu.
Nesenie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīja lielu popularitātes kritumu līdzšinējā premjerministra Alekša Cipra partijai „Syriza”, kas būtiski zaudēja konkurējošajam spēkam „Jaunā demokrātija”, un tādēļ arī vēlēšanas tika sarīkotas ātrāk, nekā tās bija paredzētas. Vēlēšanām bija jānotiek oktobrī.
Ciprs tiek ļoti kritizēts gan par taupības programmu, gan migrāciju, gan arī par to, ka ir slēgta vienošanās ar Maķedoniju par tās nosaukumu Ziemeļmaķedonija.
„Jaunā demokrātija” ir liberāli konservatīva partija, un tās līderis Kirjaks Micotakis ir apsolījis apvienot grieķus pēc lielās krīzes, audzēt ekonomiku un „rebrendot” valsts tēlu. Eiropas Savienībā ir bažas par to, ka tas varētu nozīmēt atteikšanos no taupības programmas. Taču, visticamāk, nevienai no partijām neizdosies nosargāt vairākumu un nāksies cīnīties par koalīcijas veidošanu.
Putins tiksies ar pāvestu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins dosies valsts vizītē uz Itāliju, un paredzama viņa tikšanās ar Romas pāvestu Francisku.
Krievija ar Itāliju ir labās attiecībās, īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, kad pie varas ir nākuši populisti, un vicepremjers Ziemeļu līgas pārstāvis Mateo Salvīni pirms vēlēšanām pat valkāja T kreklu ar Putina attēlu.
Itālijas valdība nekad nav arī slēpusi, ka uzskata - ir jāpārtrauc sankcijas pret Krieviju par spīti tam, ka agresija Ukrainā nav beigusies.
Savukārt pāvests Francisks ir veicinājis arī labākas katoļu un pareizticīgo baznīcu attiecības, taču paredzams, ka Pāvests varētu atgādināt Putinam par konfliktu Ukrainā.
Šī nebūs pirmā tikšanās. Pāvests ar Putinu ir ticies jau iepriekš. Krievija un Vatikāns diplomātiskās attiecības atjaunoja 2009. gadā. PSRS okupācijas laikā tās bija iesaldētas.