Spānijā četras vēlēšanas četru gadu laikā
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess no Spānijas Sociālistiskās partijas kļuvis par Spānijas kārtējo politisko līderi, kuram nav izdevies izveidot strādātspējīgu valdošo koalīciju. Pēdējos gados Spānijas parlamentā kādreizējo tradicionālo dueli starp sociālistiem un konservatīvo Tautas partiju aizstājusi haotiska cīņa par valdības izveidi, kurai pievienojušies gan kreisie populisti (“Podemos”), gan galēji labējie spēki (“Vox”), gan arī liberālā Pilsoņu partija “(“Ciudadanos”).
Bet iedzīvotāju došanos pie vēlēšanu urnām 9. novembrī aizēno jaunākie satricinājumi Katalonijā. Pēc bargu cietumsodu piespriešanas Katalonijas neatkarības kustības līderiem Barselonā izcēlušās plašas protesta akcijas, kā arī grautiņi. Savas vēlēšanu kampaņas tieši tur plāno noslēgt gan sociālisti, gan nacionālisti.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka, iespējams, šoreiz Spānijai izdosies izkļūt no ilgstošās politiskās nestabilitātes. Sociālistu popularitātes kāpums varētu ļaut premjerministram Sančesam izveidot vairākuma valdību, sadarbojoties vai nu ar kreisajiem populistiem, vai liberāļiem.
Berlīnes mūra krišanai 30 gadi
Lai pieminētu Aukstā kara izbeigšanas dramatiskāko simbolu, Vācijas galvaspilsētā izsludināts festivāls “30 gadi Miera revolūcijai – Berlīnes mūra krišana”. Septiņās Berlīnes vietās atklātas īpašas šim notikumam veltītas izstādes un kopumā organizēti vairāk nekā 200 dažādi atceres pasākumi.
Festivāla kulminācija gaidāma 9. novembrī, jo tieši šajā datumā pirms 30 gadiem Austrumvācijas valdība pēc ilgstošiem protestiem paziņoja, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) pilsoņi drīkstēs apmeklēt Rietumvāciju, savukārt cilvēki sāka Berlīnes mūra graušanu. Šajā datumā tiks organizēts vērienīgs šovs pie Brandenburgas vārtiem, kuru apmeklēs politiskie līderi no visas pasaules.
Tikmēr Vācijas politikas vērotāji šajās dienās atkal pievērš uzmanību joprojām pastāvošajām šķirtnēm Vācijas sabiedrībā starp austrumiem un rietumiem. Austrumvācijas federālās zemes joprojām saskaras ar lielākām ekonomiskajām problēmām nekā valsts rietumi. Savukārt politiski Austrumvācija izrādījusies īpaši auglīga augsne eiroskeptiskajiem un galēji labējiem, gan arī galēji kreisajiem politiskajiem strāvojumiem.
ASV “mūžīgās priekšvēlēšanas” uzņem apgriezienus
Par ASV pierasts teikt, ka šajā valstī priekšvēlēšanu kampaņa nebeidzas nekad. Gluži vai to pierādot, ASV prezidents Donalds Tramps pēdējās nedēļās sācis aktīvu kampaņu visā valstī un to turpinās darīt arī tuvākajā laikā. 2016. gada vēlēšanās Tramps solīja ASV “atkal padarīt varenu”, bet tagad sola to “saglabāt varenu”.
Tomēr reitingi tieši gadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām līdzšinējam valsts vadītājam nav iepriecinoši. Kā liecina Trampa iecienītā televīzijas kanāla “Fox New” veikta aptauja – viņa reitings nokritis līdz zemākajam punktam pēdējo divu gadu laikā. Pozitīvi par prezidenta darbu izteikušos 42% aptaujāto amerikāņu, savukārt negatīvi – 55%. Prezidents uz šo rezultātu reaģējis paredzami asi, nosaucot aptauju par “draņķīgu” un iesakot televīzijas kanālam nolīgt citus aptauju veicējus.
Pēdējais gads pirms vēlēšanām solās būt politiski ļoti intensīvs saistībā ar demokrātu ierosināto impīčmenta izmeklēšanu pret prezidentu, kā arī paša Donalda Trampa izvirzītajām apsūdzībām pret pagaidām populārāko demokrātu kandidātu prezidenta amatam – bijušo Baraka Obamas laika viceprezidentu Džo Baidenu un viņa ģimeni.
