ES un Ukrainas samits
Kijevā pirmdien, 8. jūlijā, notiks Eiropas Savienības un Ukrainas samits. Tā būs pirmā augstākā līmeņa tikšanās, kopš Ukrainas prezidenta amatā ir stājies Volodimirs Zeļenskis.
Ukraina ir īpašā Eiropas Savienības redzeslokā, jo tā ir Austrumu partnerības valsts un ir saņēmusi būtisku finansiālu atbalstu no Briseles pēc Krievijas agresijas austrumu Ukrainā. Kijevā būs Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Zināms, ka ES vēlreiz apstiprinās, ka atbalsta Ukrainas teritoriālo nedalāmību un to, ka joprojām pret Krieviju tiek īstenotas sankcijas. Paredzams, ka īpašu uzmanību pievērsīs situācijai Azovas jūrā un reģiona atbalstam. Līderi izvērtēs Ukrainas reformu progresu, cīņu ar korupciju. Iepriekšējais samits notika tieši pirms gada.
Vēlēšanas Grieķijā
Grieķijā ir noslēgušās parlamenta vēlēšanas ar līdz šim opozīcijā esošās konservatīvās partijas „Jaunā demokrātija” uzvaru. Tādējādi Grieķijas sabiedrība ir balsojusi pret līdzšinējo varas spēku kreiso partiju „Syriza” un premjerministru Aleksi Cipru, paužot neapmierinātību ar ieilgušo taupības programmu, ekonomisko situāciju, vienošanos ar Maķedoniju par tās nosaukuma maiņu.
„Jaunā demokrātija” ir saņēmusi ļoti lielu – 40% atbalstu, kas nozīmē, ka tai nevajag koalīcijas partneru atbalstu. Šī partija ir solījusi audzēt Grieķijas ekonomiku un atjaunot tās tēlu pasaulē. Taču šis uzdevums būs ļoti grūts, jo Grieķijai pēc smagajiem krīzes gadiem gribot negribot būs jāturpina taupības programma.
Pāvests Francisks rīkos īpašu aizlūgumu par migrantiem
Vatikānā pirmdien gaidāms īpašs notikums, kurā īpaši pievērsīsies migrācijai.
Pāvestam Franciskam migrācija ir īpašs temats, un tam viņš ir veltījis ļoti daudz savu pūļu. Pirms sešiem gadiem pāvests ieradās Itālijas salā Lampedūzā, lai pats savām acīm skatītu migrācijas krīzi un bojā gājušo migrantu mirstīgās atliekas. Ceremonijā pirmdien piedalīsies 250 migranti, bēgļi un cilvēki, kuri īpaši veltījuši pūles viņu glābšanai.
Lai gan migrācija šobrīd nav augstu mediju slejās, tā joprojām ir realitāte, un pāvests aicinās no tās nenovērsties un ieklausīties šo cilvēku stāstos un likteņos.
ES valstis joprojām ir sašķeltas migrācijas jautājumos. Itālija ir viena no asākajām pretiniecēm migrantu uzņemšanai.
Piemin Serebreņicas slaktiņu
Šajās dienās aprit 24 gadi kopš Srebreņicas genocīda. Toreiz Bosnijas serbu partizāni un militārie grupējumi nogalināja vairāk nekā astoņus tūkstošus Bosnijas musulmaņu vīriešu.
Šo lielo vēstures traģēdiju plaši piemin katru gadu, un arī šogad Bosnijā un Hercogvinā atskatīsies uz Balkānu kara sekām. Notiks 33 nogalināto musulmaņu pārapbedīšana. Ceremonijā piedalīsies arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Tā bija lielākā masu slepkavība, kāda pieredzēta Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Un šī traģēdija joprojām ir atstājusi vairākas politiskas un etniskas rētas Rietumbalkānu valstīs. Taču rīt Bosnijā un Hercogovinā notiks arī Balkānu samits, kurā Balkānu valstis kopā ar Turciju runās par ciešāku ekonomisko sadarbību.