Kā zināms, vēl līdz aizvadītā gada novembrim tā bija arī iepriekšējā ES komisāra Andra Piebalga atbildības joma. Tagad ar attīstības jautājumiem strādā horvāts Nevens Mimica. Tomēr oficiālie Attīstības gada atklāšanas pasākumi tik un tā notiks šopiektdien Rīgā, jo Latvija ir kļuvusi par prezidējošo valsti ES Padomē.
Viena no izmaiņām palīdzības veidos, ko Eiropa vēlas ieviest, ir lielāka sadarbība ar nabadzīgo valstu uzņēmumiem. Daži to dēvē par palīdzības privatizāciju, bet citi atbalsta.
Pasaules nabadzīgo reģionu attīstībai ES katru gadu novirza diezgan ievērojamus līdzekļus. Ja ņem kopā gan to, ko bloka valstis atvēl no sava budžeta, gan arī to, kas tiek izmaksāts caur Briseli, tad Eiropa pārliecinoši ierindojas starp lielākajiem pasaules donoriem.
Tomēr ne vienmēr Eiropas atbalstītie projekti palīdz sasniegt vēlamo rezultātu. Tādēļ Brisele vēlas, lai turpmāk vairāk naudas tiktu ieguldītas sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem saņēmējvalstīs.
Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre attīstības jautājumos Ketrina Reja uzsver, ka tas varētu palīdzēt radīt jaunas darba vietas attīstības valstu iedzīvotājiem. „Attīstības valstīs 19% darba vietu rada privātais sektors. Mēs vēlamies, lai mūsu sadarbības valstīs būtu labi attīstīts privātais sektors. Protams, mums ir budžeta līdzekļi, ko jau tagad piedāvājam, bet, ja mēs varētu atrast jaunus veidus, kā sadarboties ar privāto sektoru, tad būtu iespējams palielināt ieguldītās naudas apjomu diezgan būtiski,” norāda Reja.
Turklāt, ja uzņēmumi līdz ar Eiropas naudu projektos ieguldīs arī savus līdzekļus, tad kopējais investētās naudas apjoms varētu pieaugt.
Jauno pieeju atbalsta arī Eiropas uzņēmēju organizācija “Business Europe”. Tās starptautiskās sadarbības direktore Luisa Santoša atzīst, ka bez privātā sektora veiksmīgus rezultātus ir grūti sasniegt. „Ja jūs vēlaties, lai valstīs tiktu attīstītas jaunas uzņēmējdarbības iespējas, lai tiktu uzlaboti dzīves apstākļi, lai cilvēkiem būtu jauns un labāks darbs, tad jums ir noteikti nepieciešams sadarboties ar privāto sektoru un investoriem,” pauž Santoša.
Tomēr nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesardzīgi pret jauno Eiropas pieeju. Laura Salivana no organizācijas “ActionAid” uzskata, ka Eiropai nevajadzētu paļauties uz to, ka uzņēmēji pieliks klāt no sava budžeta attīstībai trūkstošo naudu. Salivana vērtē, ka no jaunās pieejas varētu iegūt uzņēmumi, nevis sabiedrība. „Pašreiz daudz tiek runāts par to, ka no šādām programmām varētu iegūt visas puses. Tomēr mums nevajadzētu iedomāties, ka, vienkārši ieguldot vairāk līdzekļu privātajā sektorā vai novirzot vairāk līdzekļu investīcijām, viss uzreiz izdosies,” atzīmē Salivana.
Nevalstiskās organizācijas pārstāve uzskata, ka efektīvāks veids būtu palielināt attīstības finansējuma apjomu. Un to varēs atrast, ja uzņēmumi godīgi maksās visus nodokļus.
