Laika apstākļi vairs nav tikai jautājums par to, vai, ejot ārā, uzvilkt siltāku jaku un paņemt līdzi lietussargu, tas ir liels bizness, kurā grozās liela nauda, īpaši, ja tiek atcelti avioreisi, nopostīta transporta infrastruktūra vai zūd satelītsakari.
Pasaules Meteoroloģijas izstāde tiek rīkota tikai piekto gadu, bet, kā norāda organizatori, tās dalībnieku skaits pieaudzis no dažiem līdz vairāk nekā simt dalībniekiem.
Meteorologi meklē aizvien jaunas iespējas, piemēram, apzināties ogļskābās gāzes rādītājus Klusajā okeānā. Uzzināt šo informāciju kļuvis iespējams, pateicoties Taivānas universitātes centieniem. Tās zinātnieki pārliecinājuši loģistikas kompānijas un aviolīnijas izvietot uz kuģiem un lidmašīnām kaitīgo izmešu mērītājus.
“Mums vajadzētu ierobežot CO2 izmešus. Nepārtraukti pieaugoša oglekļa dioksīda koncentrācija var izraisīt lielus notikumus, un, man šķiet, sekas būs jūtamas drīz,” saka Taivānas universitātes zinātnieks Kuo Jin Vans.
Vēl viens galvassāpju avots daudzām industrijām ir zibens un krusa. Kāds Vācijas uzņēmums izgudrojis sensorus, kas var noteikt zibens trieciena vietu. “Nowcast” uzņēmuma pārstāvis Daniels Becs skaidro, ka ar šo metodi “var iegūt vietas ar precizitāti zem simt metriem, patiesībā Centrāleiropā mēs iegūstam informāciju par zibens spērienu 76 metru tuvumā”.
Izstādē demonstrētie video arī apliecināja, ka uzņēmumi stājas pretī dabas stihijām ar tādām metodēm, kādas daudziem nemaz nebija zināmas. Piemēram, lidmašīna, ielidojot mākonī, izsmidzina ķimikālijas, kas salauž vai izšķīdina lielus krusas graudus, lai zemi tie sasniedz nekaitīgā izmērā vai lietus veidā.
Bet Vācijas pilsētā Bonnā pirmdien sākas piecu dienu ilgas sarunas, kuru mērķis ir sagatavot vienošanās projektu par klimata izmaiņu novēršanu. To plānots apstiprināt gaidāmajā Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferencē Francijas galvaspilsētā Parīzē.
Sarunu priekšvakarā Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss aicināja valstu delegācijas panākt nopietnu progresu. Lielākās domstarpības šobrīd pastāv jautājumā, kā sadalīt atbildību par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanu. Asas diskusijas gaidāmas arī par paredzēto ierobežojumu radītajiem izdevumiem. Francijas ārlietu ministrs arī uzsvēra nepieciešamību nepieļaut iepriekšējā klimata samita kļūdas un Francijā panākt konkrētu valstu vadītāju vienošanos.
Jau ziņots, ka Parīzes konference noritēs no 30. novembra līdz 11. decembrim. Savukārt jaunā vienošanās, kas aizstās pašreiz spēkā esošo Kioto protokolu, stāsies spēkā 2020.gadā.
