Trešdien Ukrainas krīzes kontekstā gaidāma intensīva starptautiska līmeņa tikšanos diena. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Parīzē tiekas ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, kur ieradīsies arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. Kerijs otrdien viesojās Kijevā, kur Maskavas rīcību Krimā nosauca par „agresijas aktu”. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina otrdienas runas Kerijs arī paziņoja, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievijas pilsoņi vai krievvalodīgie Ukrainā būtu jebkādā veidā apdraudēti, un pauda pārliecību, ka Kremlis „daudz strādājis, lai radītu ieganstus tālākas invāzijas iespējai”.
Tikmēr Lavrovs otrdien vakarā Madridē tikās ar Eiropas Savienības augstāko pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni. Krievijas ārlietu ministrs sacījis, ka situācija jāstabilizē uz 21.februārī noslēgtās vienošanās pamata starp līdzšinējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un opozīciju. Kremlis līdzšinējo opozīciju, kas tagad Kijevā izveidojusi jaunu valdību, apsūdz par šīs vienošanās pārkāpšanu. Lavrovs uzsvēra, ka „jāīsteno konstitucionālā reforma, kas pilnā mērā ņemtu vērā bez izņēmuma visu Ukrainas reģionu intereses.”
Parīzē atrodas arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, kurš pēc tikšanās ar Francijas kolēģi paziņoja, ka „Ukraina vēlas saglabāt labu dialogu un labas attiecības ar Krieviju” un konfliktu nokārtot miermīlīgi. Deščica cer Parīzē personīgi runāt ar Lavrovu, bet tikšanās pagaidām nav apstiprināta.
Tostarp Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks otrdien atklāja, ka Ukrainas un Krievijas ministriem ir sākušās konsultācijas. Tās gan norit gausi, atzina Jaceņuks, bet piebilda, ka pirmie soļi ir sperti. Viņš rīt plāno tikties ar Eiropas Savienības līderiem, kas pulcēsies uz ārkārtas samitu Briselē.
Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama Putina otrdienas apgalvojumus par Krimu un skaidrojumus par Krievijas rīcību saistībā ar Ukrainu uzskata par nepamatotiem. Viņš paziņoja, ka Maskavas iejaukšanās kaimiņvalsts iekšējās lietās vienīgi attālinās Ukrainu no Krievijas, un Kremļa rīcība joprojām tiek uzskatīta par starptautisko tiesību pārkāpumu
„Šķiet, prezidentam Putinam ir citāda juristu komanda, kas nonāk pie citādām interpretācijām. Bet es nedomāju, ka tas kādu apmuļķos. Es domāju, visi atzīst, ka, kaut gan Krievijai ir leģitīmas intereses attiecībā uz to, kas notiek kaimiņvalstī, tas Krievijai nodod tiesības izmantot spēku kā līdzekli ietekmei šīs valsts iekšienē,” sacīja Obama.
Otrdien Obamam arī bijusi telefonsaruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un tās gaitā līderi apsprieduši plānus Ukrainas krīzes deeskalācijai. Baltā nama amatpersonas paziņojušas, ka plānā paredzēts, ka Krievijas karavīri atgriežas Krievijas Melnās jūras flotes bāzēs, savukārt uz Ukrainu tiek nosūtīta starptautisko novērotāju grupa, lai nodrošinātu, ka krievvalodīgo tiesības tiek ievērotas.
Iespējams, jau trešdien Krimā ieradīsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas militārie novērotāji. Avoti diplomātiskajā aprindās norādījuši, ka EDSO misijā būs neapbruņotie novērotāji no tādām valstīm kā ASV, Čehija un Ungārija, un viņiem būs iespēja uzzināt vairāk par Krievijas militārajām aktivitātēm pussalā. Krimā trešdien varētu ierasties arī ANO ģenerālsekretāra Bana Kimuna padomnieks Roberts Serijs.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
