Pasaules līderi nosoda Parīzes terora aktus; aicina cīnīties pret «Islāma valsti»

Daudzu pasaules valstu līderi pauduši  nosodījumu teroraktiem Parīzē un līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Vienlaikus to valstu vadītāji, kas ir vistuvāk Tuvo Austrumu karstajiem punktiem un teritorijām, kuras kontrolē iespējamie terora akta vaininieki  -“Islāma valsts”,  pārmet Rietumiem, ka tie vilcinās padarīt cīņu pret šo grupējumu un līdzīgiem teroristu tīkliem pasaulē patiešām iedarbīgu.  

Daudzās pasaules pilsētās, pieminot teroraktu upurus, nozīmīgas celtnes izgaismotas Francijas karoga krāsās. Tās bija redzamas Ņujorkā, Toronto, Losandželosā, Sidnejā un citviet.

Pie Francija pārstāvniecībām gulst ziedi un mirdz svecītes.  Līdzjūtību Francijas tautai un valdībai viens no pirmajiem izteica ASV prezidents Barkas Obama. Viņš arī solīja, ka šo šaušalīgo noziegumu rīkotāji tiks atrasti un sodīti.

“Francija ir mūsu vecākais sabiedrotais. Franču tauta visos laikos ir stāvējusi plecu pie pleca ar ASV. Mēs gribam skaidri pateikt, ka būsim ar viņiem cīņā pret terorismu un ekstrēmismu,” uzsvēra Obama.

“Parīze ir mūžīgs simbols humānisma progresam. Tie, kuri domā, ka varēs franču tautu piespiest atteikties no viņu vērtībām, kļūdās. Amerikāņu tauta ir aizguvusi spēku no Francijas, lai cīnītos par brīvību un laimīgāku dzīvi. Šī traģēdija mums atgādina, ka brīvības, brālības un vienlīdzības vērtības ir vienlīdz svarīgas gan viņiem, gan mums. Mēs darīsim visu kopā ar mūsu sabiedrotajiem, lai liktu atbildēt šiem teroristiem, vajāsim ikvienu teroristu tīklu, kas vēršas pret mūsu cilvēkiem,” sacīja ASV  prezidents.

Terora akts tieši skāra arī Vāciju, kuras  futbola izlases mačs ar Francijas valstsvienību Parīzē arī kļuva par uzbrukuma mērķi.

“Tas, kas vakar sākās kā draudzīgs futbola mačs starp Vācijas un Francijas nacionālajām izlasēm, beidzās kā terora elle. Šobrīd varam  teikt, ka esam kopā ar mūs franču draugiem šajā skumju un izmisuma stundā,” pauda Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē norit starptautiska konference par situācijas noregulējumu Sīrijā, kur ir izpletusies džihādistu organizācija “Islāma valsts”, kura, visticamāk, ir atbildīga par uzbrukumiem Parīzē. Turcija, kas karo gan pret viņiem, gan saviem kurdu separātistiem, aicina Rietumus vērties pret terorismu, nešķirojot to ideoloģiskās simpātijas.

“Kā starptautiskā sabiedrības daļa  mēs vienmēr esam runājuši, ka ir nepieciešama kopīga vienošanās cīņai pret terorismu. Mums jāturpina šī cīņa lietpratīgi, un mēs to darīsim.  Taču vēlos atgādināt, ka līdz šim vienošanās ir izplēnējušas, kad runa ir par reālu cīņu. Es to varu apgalvot kā tādas valsts vadītājs, kura jau 30 gadus cīnās pret teroristiem,” paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Terorakti Parīzē izjaukuši vēsturisku Irānas prezidents Hasana Rouhani vizīti  Itālijā. Pēc Rietumu sankciju mīkstināšanas tā būtu pirmā šāda veida vizīte uz Eiropu desmit gadu laikā. Irānas ārlietu ministrs skaidro, ka pasākums tikai pārcelts.

“Pēc konsultācijām ar Itālijas ārlietu ministru mēs nolēmām, ka labākais laiks, lai apmeklētu Itāliju un Vatikānu, var būt tuvākā nākotnē. Šobrīd mums visiem jākoncentrējas, kā uzveikt terorismu, un tādēļ tā vietā, lai dotos uz Romu, es dodos uz  Vīni, lai spriestu par situāciju Sīrijā,” skaidroja Irānas ārlietu ministrs Džvads Zarifs .

 Uzbrukumu nosodījumu un līdzjūtību pauduši arī  Persijas līča valstu monarhi, kuru pilsoņi lielā skaitā atbalsta “Islāma valsti”. Līdzjūtības pauduši arī daudzi  Latīņamerikas valstu līderi, arī komunistiskās Kubas vadītājs Rauls Kastro.  

Daudzas Eiropas valstis arī pašmājās izsludinājušas pastiprinātu drošības uzraudzību. Par to pavēstījusi Itālija, Lielbritānija un citas. Īpašā modrībā ir arī Francijas kaimiņvalsts Beļģija, jo mediju uzmanības lokā ir nonākušas ziņas, ka vienam no Parīze terorakta rīkotājiem ir bijusi automašīna ar Beļģijas numura zīmi.

Lidsabiedrības reisus uz Parīzi neatceļ un arī vilcieni turpina kursēt, taču, piemēram, dzelzceļa uzņēmums "Eurostar", kas apkalpo vilcienus Lamanša kanāla tunelī un savieno Parīzi ar Londonu, ir piedāvājis kompensēt biļešu cenu tiem klientiem, kuri terora aktu dēļ nevēlas vairs doties no Lielbritānijas uz Franciju.

Iepriekš līdzjūtību Francijai apliecināja un nosodīja notikušo NATO vadītājs Jens Stoltenbergs: „Mēs stāvam vienoti cīņā ar terorismu. Tas nekad nesagraus demokrātiju.” Francija ir NATO dalībvalsts, bet pagaidām nav ziņu, ka tā būtu lūgusi aliansei sasaukt īpašu tikšanos vai iedarbināt ceturto pantu, kas liek dalībvalstīm satikties, lai izrunātu tālāko rīcību. Pie NATO institūciju ēkām karogi ir pusmastā, tāpat kā Eiropas Savienības institūcijām Briselē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti