Cilvēka darbības rezultātā mainās daba – mežus izcērt vai nodedzina, purvus nosusina, bieži vien, lai audzētu pārtiku – labību vai liellopus. Tā vēstīts Pasaules Dabas fonda ziņojumā.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis norāda: “Mēs varam tādā naivā bezrūpībā turpināt dzīvot, kā līdz šim, cerot, ka tas jau kaut kur citur, tur tālajā pasaulē un ka mēs esam tagad pasargāti un tādi būsim vienmēr.
Bet ir jāsaprot tas, ka, ja mēs atņemam vietu dzīvajai dabai, tad agrāk vai vēlāk viņa mēģinās lauzties iekšā pa logu, ja esam aizvēruši durvis.”
Šādas dabas pārmaiņas saistītas ar dabas katastrofām daudzos pasaules nostūros, kā rezultātā izzūd augu un dzīvnieku sugas. Gluži vienkārši šiem dzīvniekiem vairs nav māju, un viņi tās atrod pārāk tuvu cilvēkam, uzsver arī Pasaules Dabas fonda Latvijas filiāles pārstāve.
“Zoonozes slimības rodas no tā, ka mēs atņemam dzīvestelpu dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem. Tad tie tālāk migrē uz kādām citām vietām, kas ļoti bieži ir industriālās fermas, kur tiek audzēti mājlopi. Un tad rezultātā mājlopi var inficēt cilvēkus,” skaidro Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Pēc Pasaules Dabas fonda datiem pēdējo desmit gadu laikā šādu slimību, kā, piemēram, HIV, SARS, cūku gripa, Ebolas vīruss un Covid-19, skaits ir trīskāršojies.
“Pēdējo 30 gadu laikā 60-70% jauno slimību rodas tieši cilvēku, savvaļas dzīvnieku un mājlopu mijiedarbības rezultātā,” norāda Treimane.
Tomēr Latvijā situācija atšķiras. Mežu zemes pēc Latvijas Dabas fonda vērojumiem masveidā iznīcinātas netiek. Ja mežu izcērt, tad nevis, lai tur augsni noplicinātu liellopi, bet gan lai intensīvi apartu zemi.
“Gadu pēc gada mēs dzirdam, ka ir bijusi kārtējā rekordraža, kas, no vienas puses, droši vien nav slikti, bet ļoti maz mēs runājam un dzirdam par to, kas tad notiek ar dabu saistībā ar šīm rekordražām. Teorētiski trešo daļu no tiešmaksājumiem zemnieki saņem par dabas sargāšanu, bet mēs nevaram ieraudzīt, ka lauksaimniecība Latvijā būtu kļuvusi zaļāka,” stāsta Andrejs Briedis.
Latvijas problēma numur viens, atbilstoši Latvijas Dabas fonda “Grasslife” projektā iegūtajiem datiem, ir dabisko zālāju un ainavas izzušana. Ganību pļavas pirms nepilniem simt gadiem aizņēma 30% mūsu valsts teritorijas. Šobrīd tie ir vien 0,7%. Niecīgais pļavu skaits attiecīgi mazina kā augu, tā dzīvnieku sugu daudzumu, kas tajās varētu dzīvot.
“Zemkopības ministrija ir atzinusi, ka ainava mums noplicinās. Tā mūsu ainava arvien vairāk līdzinās industriālai Rietumeiropas ainavai lauksaimniecības zemēs,” pauž Andrejs Briedis.
Vairākas Latvijas vides organizācijas aicina ņemt vērā gan pētnieku, gan starptautisko institūciju bažas par šo vides katastrofu dēļ izraisīto slimību izplatību nākotnē.
“2015. gadā, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, ANO kopā ar citām institūcijām pauda tieši to pašu, ka slimību izplatība un biežums tikai pieaugs. Šis ir īstais brīdis, mums nav laika kavēties, lai nepieņemtu tādus tālredzīgus, visas sabiedrības interesēs balstītus lēmumus,” uzskata Laura Treimane.
Aicinot pieņemt tālredzīgus un pārdomātus lēmumus vides, veselības un dabas aizsardzībai, vides organizāciju pārstāvji valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši rekomendācijas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19.
