Banka uzsvēra, ka pandēmijas dēļ galējā nabadzība 2020. gadā pieauga pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā, un par aptuveni 100 miljoniem vairāk cilvēku iztiek ar mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā.
Ātrākais veids, kā izbeigt pandēmiju, ir vakcinēt pasauli. Tomēr tikai nedaudz vairāk par 7% cilvēku valstīs ar zemiem ienākumiem saņēmuši vakcīnu devu, salīdzinot ar vairāk nekā 75% valstīm ar augstu ienākumu līmeni.
Tādēļ Pasaules Banka uzskata, ka ir vajadzīga godīga un plaša piekļuve efektīvām un drošām Covid-19 vakcīnām, lai glābtu dzīvības un stiprinātu globālās ekonomikas atveseļošanos.
Lai gan piekļuve vakcīnām ir ļoti svarīga dzīvību glābšanai, valstīm ir nepieciešama arī pamata infrastruktūra, lai nodrošinātu veiksmīgu vakcīnu piegādi un izplatīšanu. Pandēmija ir atklājusi nepilnības daudzās veselības sistēmās, kuras tagad saskaras ar dubultu izaicinājumu – reaģēt uz uzliesmojumu un uzturēt svarīgus, dzīvību glābjošus pakalpojumus. Tas arī parāda, ka spēcīgas veselības sistēmas ir pandēmijas sagatavotības pamats.
Tāpat kā attiecībā uz piekļuvi vakcīnām, ekonomikas atveseļošanās procesā veidojas plaisa starp ekonomikām ar augstiem ienākumiem un zemiem un vidējiem ienākumiem, uzsvēra Pasaules Banka.
Nevienlīdzīga atveseļošanās kļūst diezgan skaidri jaušama, kad runa ir par ienākumu zaudējumiem.
Proti, lai gan cilvēki visās ienākumu grupās pandēmijas laikā piedzīvoja zaudējumus, ar visstraujāko ienākumu samazinājumu saskārās nabadzīgākie 20%.
2021. gadā viņu ienākumi turpināja samazināties, kamēr bagātāko situācija uzlabojās. Bankas un citu partneru veiktā datu analīze liecina, ka sievietes ir bijušas lielākas zaudētājas nekā vīrieši, ja to salīdzina darba, ienākumu un drošības ziņā.
Banka skaidroja, ka vēsturiski pastāv cieša saikne starp tirdzniecību un nabadzības samazināšanu, jo valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem laikposmā no 1990. līdz 2017. gadam gandrīz divkāršoja savu eksporta apjomu, un šajā periodā bija vērojama galējās nabadzības samazināšanās. Tirdzniecība ir izšķiroša arī ekonomikas atveseļošanā.
Pandēmijas laikā palielinājusies arī parādu slodze jaunattīstības tirgos un ekonomikās. Izaicinājums ir akūts valstīs ar zemiem ienākumiem — pusei no tām jau pirms Covid-19 parādīšanās bija parādu grūtības vai pastāv augsts parādu grūtību risks.
Vēl viena satraucoša lieta, kas būtiski ietekmējusi nabadzīgos un neaizsargātos, ir nevienlīdzības saasināšanās izglītībā.
Tam būs ilgstoša ietekme uz turpmākajiem ienākumiem, nabadzības un nevienlīdzības samazināšanu. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm šī izglītojamo paaudze tagad riskē zaudēt 17 triljonus ASV dolāru mūža ienākumos.
