Daudzi pasaules līderi izteikuši līdzjūtību, tikmēr Dienvidāfrikā nedēļas garumā sagaidāmi dažādi piemiņas pasākumi.
1984. gadā Nobela Miera prēmiju par cīņu pret baltādaino minoritātes dominanci Dienvidāfrikā saņēmušais Tutu tika uzskatīts par valsts morāles kompasu un nebaidījās kritizēt pie varas esošos.
Nelsona Mandelas draugs
30 gadu vecumā ordinētais un 1986. gadā par arhibīskapu ieceltais Desmonds Tutu bija pirmais melnādainais Keiptaunas anglikāņu baznīcas arhibīskaps. Savu amatu viņš izmantoja, lai veicinātu starptautiskas sankcijas pret aparteīdu un tiesību aizstāvību visā pasaulē.
Arhibīskaps nekad nebaidījās runāt par Dienvidāfrikas Republikas trūkumiem vai netaisnībām arī pēc rasistiskā aparteīda režīma krišanas. Viņš ticēja baltādaino un melnādaino samierināšanai Dienvidāfrikas Republikā, tomēr valsts pēc aparteīda viņu sarūgtināja, jo agrīnās demokrātijas cerības aizēnoja vardarbība, nevienlīdzība un korupcija.
Tutu arī kritizēja baznīcu par homoseksuālu cilvēku tiesību neievērošanu, pauda atbalstu Palestīnas valstij un nosodīja Dienvidāfrikas Republikas valdošo partiju – Āfrikas Nacionālo kongresu – par korupciju. Citstarp viņš nekautrējās kritizēt arī savu draugu Nelsonu Mandelu.
1990. gadā Mandela tieši Tutu mājās pavadīja pirmo nakti pēc atbrīvošanas no 27 gadus ilgā ieslodzījuma. Kā vēlāk teica Mandela: “Ja Desmonds nonāks debesīs un viņam tiks liegta ieeja, tad neviens no mums tur neiekļūs." Tieši arhibīskaps pēc Mandelas kļūšanas par valsts prezidentu nosauca Dienvidāfriku par "varavīksnes nāciju".
Pēdējos gados reti parādījās sabiedrībā
Dalailama dēvējis Tutu par savu "garīgo vecāko brāli", savukārt bijušais ASV prezidents Baraks Obama viņu raksturoja kā "morāles titānu".
Pēdējos gados Tutu reti parādījās sabiedrībā. Viena no retajām reizēm bija šogad maijā, kad viņš vakcinējās pret Covid-19.
Pie slimnīcas viņš bija redzams ratiņkrēslā, viņš pamāja cilvēkiem, bet nerunāja.
Pie Keiptaunas anglikāņu baznīcas, kas izgaismota violetā krāsā, gulst daudz ziedu. Dienvidāfrikā pirms plaši godātā Tutu bērēm, kas notiks 1. janvārī, gaidāmi nedēļu ilgi piemiņas pasākumi.
“Es zināju Tutu kā vecāka gadagājuma cilvēku, kurš no rītiem vienmēr skrēja, no 6 rītā līdz 8 rītā, un sveicināja mūs. Viņš bija pieticīgs cilvēks un kā zvaigzne, kas rādīja Dienvidārfikai ceļu. Kā tēvs, kā brālis, kā vectēvs viņš bija tas, kas mums tik ļoti mūsu sabiedrībā bija nepieciešams,” stāsta kāda Keiptaunas iedzīvotāja.
Cīņa par taisnību nav beigusies
Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafosa savā paziņojumā pauda, ka Tutu ir palīdzējis izveidot “atbrīvotu Dienvidāfriku”.
“Tutu saņēma Nobela Miera prēmiju ne jau kā pagodinājumu sev. Viņš to saņēma visu to Dienvidāfrikas iedzīvotāju vārdā, kas iestājās par mieru un taisnību. Viņš sacīja, ka nav miera, jo nav taisnības un ar šo principu viņš dzīvoja.
Tas ir princips, kas mums ir jāuztur dzīvs. Mūsu valsts nepazīs mieru, kuru tik ļoti meklējam, līdz mums visiem būs taisnība, visiem būs, kur gulēt, ko ēst, līdz visi bērni būs izglītoti un visas sievietes savās mājās un uz ielas jutīsies drošībā.”
Līdzjūtību pēc Tutu nāves izteikuši arī vairāki pasaules līderi, tostarp Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ASV prezidents Džo Baidens, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guttērrešs un pāvests Francisks.
