Pasaulē saslimstība ar Covid-19 aizvien pieaug; valstis cenšas tikt pie vakcīnām

ĪSUMĀ:

• Covid-19 visā pasaulē ir prasījis vairāk nekā 1,8 miljonu cilvēku dzīvību.
• Pēc svētku brīvdienām daži prognozē situācijas pasliktināšanos.
• Lielbritānijā varētu spriest par stingras karantīnas ieviešanu.
• Lielbritānija nodrošina iedzīvotājiem tikai pirmo no 2 vakcīnas devām. 
• ASV plānoja līdz 2020.gada beigām vakcinēt 20 miljonus, vakcinēti – 2,78.
• Tikmēr Indija apstiprinājusi “AstraZeneca” un vietējo “Bharat Biotech” vakcīnu.
• Visā pasaulē trūkst vakcīnu ražošanas kapacitātes.
• ES ir gatava palīdzēt palielināt ražošanas apjomus.
• Līdz šim vislielāko vakcinēto cilvēku īpatsvaru ir sasniegusi Izraēla.

Nedaudz vairāk nekā gada laikā Covid-19 izraisošais koronavīruss visā pasaulē ir prasījis vairāk nekā 1,8 miljonu cilvēku dzīvību. Pēc Ziemassvētku un jaunā gada brīvdienām netrūkst ekspertu, kuri prognozē, ka situācija kļūs vēl nopietnāka, jo daudzās valstīs pulcēšanās ierobežojumi nav bijuši pietiekami stingri.

Britu Karaliskās ārstu kolēģijas vecākais ārsts, profesors Endrjū Goddards šajās dienās paziņojis, ka situācija Lielbritānijā kļūst arvien satraucošāka un situācija noteikti pasliktināsies. Jau piekto dienu pēc kārtas inficēto personu skaits pārsniedz 50 000 dienā un šie rādītāji esot ļoti maigi, salīdzinot ar to, kas gaidāms turpmākajās nedēļās un mēnešos, kad izpaudīsies Ziemassvētku ceļojumu sekas. Turklāt situāciju pasliktina arī jaunais, īpaši lipīgais vīrusa paveids un tā straujā izplatība.

Ļoti iespējams, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt spriests par stingras karantīnas ieviešanu visā Apvienotajā Karalistē.

Lielbritānija līdz šim ir bijusi vien no aktīvākajām sabiedrības vakcinētājām. Taču tās stratēģija ir visai interesanta. Lielbritānijas varas iestādes ir izlēmušas nodrošināt pēc iespējas lielākam skaitam iedzīvotāju tikai pirmo vakcīnas devu. Līdz šim tiek uzskatīts, ka veiksmīgai vakcīnas darbībai ir nepieciešamas divas devas.

Tieši tāpēc atšķirīgu vakcinācijas stratēģiju ir izvēlējušās Amerikas Savienotās Valstis. Lai arī ASV sākotnēji bija plānojusi līdz pagājušā gada beigām sapotēt 20 miljonus cilvēku, vakcīnu saņēmuši vien 2,78 miljoni. Taču ASV galvenais infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči norādījis, ka ASV stratēģija ievērojami atšķirsies no Lielbritānijas, jo tās izvēlētais ceļš neesot pareizs.

Šeit gan jāsaka, ka apšaubīta tiek arī ASV izvēlētā stratēģija cīņai ar koronavīrusu, jo saslimšanas gadījumu skaits vienas dienas laikā sasniedzis kārtējo rekordu – vairāk nekā 270 000. Arī ASV medicīnas sistēma arvien vairāk sāk izjust medicīnas darbinieku trūkumu un izskan pat versijas, ka vienā brīdī sistēma vienkārši var sabrukt.

Tikmēr Indijas zāļu regulators ir apstiprinājis divu vakcīnu ārkārtas izmantošanu.

Runa ir par kompānijas “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu, kā arī vietējās firmas “Bharat Biotech” radīto vakcīnu. Kā paziņojis Indijas premjerministrs Narrendra Modi, šis ir izšķirošs pagrieziena punkts.

Ar vairāk nekā 10 miljoniem saslimušo un 150 000 mirušo Indija pašlaik ieņem otro vietu pasaulē saslimstības ziņā, atpaliekot tikai no ASV. Varas iestādes ir iecerējušas šī gada laikā vakcinēt aptuveni 300 miljonus cilvēku.

Pieaugušais inficēšanās gadījumu skaits pasaulē nozīmē arī to, ka šī gada laikā centrālā uzmanība tiks pievērsta tam, kā pēc iespējas ātrāk un lielākos apjomos iegūt vakcīnas.

Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kiriakides paziņojusi, ka kavēšanās ar vakcīnu piegādi Eiropai nav Eiropas Savienības vaina. Pēc viņas vārdiem visā pasaulē trūkst vakcīnu ražošanas kapacitātes un Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt kompānijām palielināt ražošanas apjomus, taču situācija uzlabosies vien soli pa solim.

Pašlaik vislielāko vakcinēto cilvēku īpatsvaru ir sasniegusi Izraēla, kurā vakcinēti jau vairāk nekā miljons cilvēku jeb aptuveni devītā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem.