Pēc Afganistānas iepriekšējās valdības gāšanas pirms vairāk nekā trīs nedēļām “Taliban” ķērās pie pagaidu valdības izveides. Talibi vairākkārt pārcēla valdības sastāva nosaukšanu, bet otrdien grupējums to beidzot izdarīja.
Sievietes netiek pie teikšanas
Talibi vairākkārt solījuši, ka jauno valdību veidos iekļaujošāku un pārvaldes stils būs mērenāks un liberālāks, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad grupējums bija pie varas. Taču starptautiskā sabiedrība un arī paši afgāņi uz šiem solījumiem raugās skeptiski. Īpaši tagad, kad paziņots valdības sastāvs.
Visi jaunie vadītāji pakļauti ANO Drošības padomes sankcijām, bet vairāki arī atrodas ASV teroristu sarakstā. Valdību arī veido tikai grupējumam pietuvināti cilvēki, bet sievietes, kā arī dažādu etnisko grupu pārstāvji pie amatiem nemaz nav tikuši.
Vēl, runājot par sieviešu tiesībām, grupējuma pārstāvji izteikušies, ka liegs sievietēm nodarboties ar sportu, jo tas neesot ne piedienīgi, ne nepieciešami.
Lai protestētu pret šo jaunās valdības politiku, trešdien Kabulā un citviet ielās atkal izgāja simtiem sieviešu.
"Mēs turpināsim šīs demonstrācijas, cik vien iespējams ilgi, kamēr vien būsim dzīvas. Mēs vēlamies savas tiesības, kas pieņemtas starptautiskajā sabiedrībā. Tiesības, kuras islāms mums sniedza pirms 1400 gadiem.
Te nav diskusijas par islāma tērpu, bet gan par tiesībām strādāt un izglītoties. Vēlamies, lai arī starptautiskā sabiedrība mūs sadzird un atbalsta!" aicina sieviešu tiesību aktīviste Diba Farahmanda.
Iekšlietu ministrs no teroristu saraksta
Kā jau bija gaidāms, valdību veidos augstākā ranga “Taliban” līderi, bet tās sastāvā nav iekļautas sievietes un grupējumam nepiederoši cilvēki.
Par pagaidu valdības vadītāju iecelts viens no “Taliban” izveidotājiem Mohamads Hasans Akunds. Viņš iepriekšējā talibu valdīšanas laikā no 1996. līdz 2001. gadam pildīja ārlietu ministra pienākumus. Akunds ir iekļauts Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) “melnajā sarakstā”.
Viņa vietnieks būs “Taliban” politiskā biroja vadītājs Abduls Gani Baradars.
Savukārt iekšlietu ministra amatā iecelts Siradžudīns Hakani, kurš ir iekļauts ASV meklētāko teroristu sarakstā. Tiek uzskatīts, ka viņš ir organizējis uzbrukumus Afganistānā dienējušajiem amerikāņu karavīriem.
Talibiem ir vajadzīga nauda
Afganistānas Amerikāņu universitātes asistējošais profesors Harūns Rahimi uzskata, ka “Taliban” nosauktās pagaidu valdības sastāvs apliecinot grupējuma vadības vēlmi izpatikt dažādām iekšējām frakcijām. Viņaprāt, neviens no jaunās valdības ministriem nav kvalificēts ieņemt sev piešķirtos amatus. Talibi arī neesot izpildījuši solījumu par iekļaujošas valdības izveidi.
“Tas neuzlabos pārvaldību, jo “Taliban” ir nepieciešama nauda no ārpuses, lai varētu glābt ekonomiku. Siradžudīna Hakani iecelšana par iekšlietu ministru šiem centieniem nepalīdzēs. Valdības sastāva mērķis ir parādīt “Taliban” iekšējo saliedētību, lai nodrošinātu, ka dažādi grupējuma elementi paliktu kopā," norāda Rahimi.
"Ja mēs palūkojamies uz afgāņiem, kuri nav daļa no “Taliban”, tad redzam, ka valdībā nav iekļautas sievietes, kuras veido pusi no valsts iedzīvotājiem, tur nav iekļauti cilvēki ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem.
Valdībā nebūs pārstāvēti jauni cilvēki, izglītoti cilvēki, kā arī cilvēki, kuriem ir atšķirīgi uzskati par likumiem, politiku un citām lietām. Valdībā netika iekļauti tie, kuri nav talibi,” Rahimi sacīja sarunā ar televīzijas kanālu “TRT World”.
Valdības locekļiem ir tumša pagātne
ASV Valsts departaments norādījis, ka atsevišķiem “Taliban” valdības locekļiem ir tumša pagātne, kā arī kritizēja sieviešu neiekļaušanu tās sastāvā. Tomēr Vašingtona vērtēšot “Taliban” pēc grupējuma darbiem, nevis vārdiem.
Ņemot vērā, ka kaujinieku grupējuma retorika un solījumi atšķiras no reālajām darbībām, lielākā daļa valstu vēlas nogaidīt, pirms ar talibiem veidot oficiālas diplomātiskās attiecības. Piemēram, ASV trešdien sasauca 20 valstu virtuālu tikšanos, kurās lielākoties rietumvalstis pārrunāja iespējamo sadarbību ar Kabulu.
Vēl aktuāla pārrunu tēma bija Afganistānā palikušo ārvalstnieku izvešana, kā arī iespējas valsts iedzīvotājiem sniegt humāno palīdzību. Viena no retajām valstīm, kas jau ir gatava veidot draudzīgas attiecības ar “Taliban”, ir Ķīna. Pekina amerikāņu aiziešanu no Afganistānas nodēvējusi par pārsteidzīgu un slikti izplānotu, tomēr Ķīnai svarīgākais esot stabilitāte, tāpēc jo ātrāk izveidosies skaidras un noteiktas attiecības ar jauno valdību, jo, pēc Pekinas domām, labāk.
Afganistānai nepieciešama humānā palīdzība
Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka Afganistānai ir nepieciešama humānā palīdzība, ko organizācija ir gatava sniegt, ja “Taliban” izpildīs vairākus priekšnoteikumus.
“Tas nozīmē brīvu piekļuvi jebkurai vietai valstī. Meitenēm ir jāatļauj mācīties, bet sievietēm ir jāatļauj strādāt. Ir jānodrošina, lai mēs savu darbu varam darīt pēc iespējas normālos apstākļos.
Mēs humāno palīdzību redzam kā nozīmīgu izejas punktu, lai liktu “Taliban” saprast, ka starptautiskā sabiedrība būs ieinteresēta palīdzēt, ja viņi ievēros noteikumus,” Gutērrešs sacīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC.
ANO ir lūgusi starptautiskajai sabiedrībai piešķirt vairāk nekā 600 miljonus dolāru, lai varētu sniegt humāno palīdzību Afganistānas iedzīvotājiem līdz šī gada beigām.
KONTEKSTS:
ASV noslēgusi savu 20 gadus ilgo misiju Afganistānā. Līdz ar pēdējo amerikāņu karaspēka vienību aiziešanu no Afganistānas pielikts punkts ASV vēsturē garākajam bruņotajam konfliktam, kas aizsākts pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi teju visa Afganistāna atkal nonāca "Taliban" kontrolē.
