Vainagu pie Napoleona kapa Invalīdu namā Parīzē nolika Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzrunā viņš norādīja, ka šis datums jāatzīmē vienkārši un mierīgi un cilvēki nedrīkst padoties kārdinājumam tiesāt pagātni ar pašreiz spēkā esošiem likumiem. Jau pagājušajā gadā viņš iebilda pret Bonaparta statuju demontāžu, ko pieprasīja verdzību nosodošie aktīvisti. Viņu neapmierinātības iemesls bija Napoleona lēmums atjaunot verdzību Francijas kolonijās 1802. gadā.
Piemiņas pasākums notika arī Lielbritānijai piederošajā Svētās Helēnas salā, kur bija sarīkots klusuma brīdis un pusmastā nolaists Francijas karogs. Tika nolasīta arī vēstule, kurā Francijas valdībai paziņots par Napoleona nāvi. Tikmēr vēsturnieki atgādina, ka 1769. gadā dzimušais Napoleons Bonaparts par valsts vadītāju kļuva pēc lielās Franču revolūcijas. Viņš radīja modernas valsts pamatu, tai skaitā izstrādāja pasaulē atzīto Civillikumu. Napoleons bija dižs karavadonis, tomēr zaudēja varu pēc sakāves Vaterlo kaujā.
