Pasaule pēc Covid-19. Trīs Vašingtonā sarakstīti scenāriji

Koronavīrusa izraisītās Covid-19 pandēmija kļuvusi par nopietnu satricinājumu globālajai kārtībai pēc Otrā pasaules kara, tostarp mainījusi arī ģeopolitisko izkārtojumu. Starptautiskās veselības aizsardzības organizācijas izrādījušās nespējīgas iegrožot koronavīrusa izplatību.

Amerikas Savienotajās Valstīs, kam ilgu laiku bijusi pasaules līdera loma, cīņa pret krīzi nenorit veiksmīgi. Lejupslīde rietumvalstu ekonomikās var pastiprināt Ķīnas ietekmi, bet globālā ekonomikas depresija var izraisīt pasaules ieslīgšanu protekcionismā. ASV domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) Brenta Skoukrofta stratēģijas un drošības centra analītiķu pētījumā, kas publicēts “Atlantijas padomes” interneta vietnē, tiek apskatītas iespējamās pasaules attīstības trajektorijas pēc pandēmijas.

Pirmais scenārijs. Strauji lejup

Bez vienošanās

ASV, Eiropa un Ķīna cenšas atjaunot ekonomiku, un tas prasa lielas pūles un finanšu tēriņus. Tautsaimniecības atlabšana ieilgst līdz šā gadsimta 20. gadu vidum. Situāciju pasliktina tas, ka vakcīnas izstrāde prasa daudz vairāk laika, nekā domāts.

Notiek mēģinājumi rīkoties globālajā līmeni, kā tas bija pēc 2008.-2009. gada finanšu krīzes, kad tika sasaukti G7 un G20 valstu līderu samiti nolūkā izstrādāt pasaules mēroga atlabšanas stratēģiju. Šīs sanāksmes izgāžas, un Vašingtona un Pekina atgriežas pie savstarpējiem apvainojumiem.

Otrais aukstais karš

Izmantojot krīzi, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mēģina izspiest no Pekinas piekāpšanās nolūkā panākt, lai Ķīna pārtrauc subsidēt valsts uzņēmumus, paplašina iespējas amerikāņu kompānijām piekļūt šīs valsts tirgiem, kā arī garantē, ka tiks ievērotas Ķīnā strādājošo ASV uzņēmumu tiesības uz intelektuālo īpašumu.

Kamēr Ķīna nepiekāpjas, ASV saglabā muitas tarifus Ķīnas eksporta precēm un bloķē jaunas Ķīnas investīcijas Savienotajās Valstīs. Savukārt Pekinas līderi cenšas izvairīties no parādu sloga palielināšanās ar iespaidīga ekonomikas stimulēšanas pasākumu kompleksa palīdzību, tāpat kā tas tika darīts pēc 2008. gada finanšu krīzes. Tiesa, šoreiz stimulēšanai ir mazāks mērogs.

Ziemeļnieki un dienvidnieki

Eiropieši pievēršas lielākas solidaritātes politikai pēc tam, kad īstenota Eiropas Komisijas glābšanas pasākumu pakete, piedāvājot grantus krīzē cietušajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr ekonomikas atgriešanās pirmskrīzes līmenī turpinās vēl krietnu daļu 20. gadu.

Lai gan tā saņem citu Eiropas Savienības (ES) valstu palīdzību, Itālijai ir grūti panākt stabilizāciju pēc pandēmijas ietekmes, kas bijusi postoša gan cilvēku upuru ziņā, gan arī ekonomikā. Itālija, kuras politiskie un ekonomiskie plāni ir nestabili, meklē papildu palīdzību, bet citas ES valstis negrib to piešķirt, ja Itālija neveiks strukturālās reformas.

ES institūcijas atkal ir paralizētas, jo palielinās nesaskaņas starp Eiropas ziemeļu un dienvidu valstīm.

Eiropa ir sašķelta arī jautājumā par to, vai atbalstīt Vašingtonu, kas draud Ķīnai “atvienot” pagaidām cieši saistītās ekonomikas. Daudzi Eiropā, tāpat kā ASV, vaino Ķīnu pandēmijas izraisīšanā. Tomēr daļa valstu, īpaši Eiropas austrumos un dienvidos, ir pateicīgas Pekinai par palīdzību krīzes laikā un pēc tās, kad šajos reģionos ieplūda jaunas investīcijas no Ķīnas.

Nabadzīgajiem grūtāk

Attīstības valstis tiek pakļautas aizvien lielākam ekonomiskajam spiedienam, lai gan visapokaliptiskākās prognozes par mirstību Āfrikā un Latīņamerikā nepiepildās. Ar Covid-19 mirušo skaits tur ir salīdzināms ar upuru skaitu Rietumu pasaulē. Virzoties uz dienvidiem, vīruss vājinās, un gados jaunie dienvidu valstu iedzīvotāji, kas Covid-19 izslimojuši ar viegliem simptomiem, palīdz samazināt infekcijas izplatību.

Tā kā attīstītās valstis ir stipri cietušas, ekonomikas atlabšana tur ir ļoti sarežģīta.

Pieprasījums pēc izejvielām un to cenas joprojām ir zemas, un attīstības valstis, kas ir atkarīgas no derīgo izrakteņu eksporta, turpina ciest ekonomiskos zaudējumus. Ķīnas investīcijas palīdz, taču Ķīnā valdošās Komunistiskās partijas līderi nav noskaņoti paplašināt palīdzības mērogus, jo bažījas par savas valsts pilsoņu neapmierinātību. Situācija pašā Ķīnā joprojām ir smaga, un ekonomikas nestabilitāte veicina protesta noskaņojuma pieaugumu valstī.

Aukstais konflikts palēnām kļūst karstāks

Kā tas bija Lielās depresijas laikā, ir milzums priekšlaicīgu signālu, kas rada ilūziju, ka tūlīt lietas sāks virzīties uz labo pusi. Šie viltus signāli kļūst par attaisnojumu valdībām, kuras stūrgalvīgi turpina neveiksmīgo politiku. Atšķirībā no pagājušā gadsimta 30. gadiem sociālās aizsardzības mehānismi jau ir pietiekami attīstīti, lai iegrožotu tautas neapmierinātību – par spīti tam, ka vairākumā pasaules valstu lēnām pazeminās dzīves līmenis (jo vienmēr var vainot kādu citu!).

Spriedze starp Ķīnu un ASV sasniedz nebijušu intensitāti.

ASV īsteno stingrus protekcionisma pasākumus pret Ķīnu un Krieviju un beigu beigās izlemj izveidot informācijas “ugunsmūri” aizsardzībai pret šīm abām valstīm.

Novērotāji uzskata, ka ASV gatavojas kiberkaram pret Ķīnu un Krieviju. 20. gadu vidū deglobalizācija paātrinās, visur pazeminot ekonomikas izaugsmi. Nabadzības līmenis attīstības valstīs pieaug, kļūst manāms potenciāls atklātam konfliktam starp ASV un no vienas puses un Ķīnas un Krievijas aliansi no otras puses.

Otrais scenārijs. Ķīna dominē

Citiem burkāns, savējiem - pātaga

Ķīna vēl nav pilnībā atlabusi, tomēr valsts vadība saskata iespēju graut uzticību Rietumu liberālajai demokrātijai, paplašinot palīdzību citām valstīm aizdevumu ar atvieglotiem noteikumiem un infrastruktūras projektu veidā. Tāda veida iniciatīvas kā “Viena josta, viens ceļš” tiek piedāvātas aizvien lielākam valstu skaitam Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, un tas dod iespēju Pekinai iegūt īpašuma tiesības uz infrastruktūru šajās valstīs. Savā valstī Ķīnas Komunistiskā partija veiksmīgi nostiprina atbalstu sabiedrībā, iztēlojot demokrātiskās rietumvalstis kā tādas, kas nav spējīgas efektīvi tikt gala ar pandēmiju. Gadījumos, kad tas neiedarbojas, kompartijas ģenerālsekretārs un valsts prezidents vienā personā Sji Dzjiņpins bez žēlastības apspiež jebkuru režīma kritiku.

Bagātie maksā par visu

Pirms 2020. gada vēlēšanām Donalds Tramps izmanto retoriku pret Ķīnu, lai novērstu amerikāņu uzmanību no savas administrācijas nepietiekamās gatavības pandēmijai un ekonomikas lēnās atlabšanas no krīzes. Notiek uzbrukumi Āzijas izcelsmes amerikāņiem. Populisms kļūst aizvien iecienītāks, ir arī virzība uz sociālismu. Senatora no Demokrātu partijas Bērnija Sandersa idejas par efektīvāku veselības aizsardzību un bezmaksas mācībām universitātēs pieņemas spēkā, jo vidusšķira cenšas atgriezties pie normālas dzīves pēc krīzes. Lielāko daļu no tiem, kurus pandēmijas karstākajā laikā atlaida lielie uzņēmumi, atpakaļ darbā vairs nepieņem, jo kompānijām ir grūti atjaunot pelnītspēju, nesamazinot štatus. Dažiem uzņēmumiem tā kļūst par labu iespēju paplašināt ražošanas automatizāciju, tostarp robotu izmantošanu.

ASV valsts parāds aug. Un, lai gan par prezidentu atkal ievēlētais Tramps visiem spēkiem cenšas pretoties, galu galā viņš piekrīt ieviest pagaidu “bagātības nodokli”, kā arī augstākas ienākuma nodokļa likmes turīgiem cilvēkiem.

Arī Eiropā tiek ieviesti paaugstināti nodokļi bagātajiem.

Kopīgs sāncensis labāks par kopīgu sabiedroto. Ja tāds ir

Tā kā Ķīna palielina savu ietekmi, ASV un Eiropa tuvinās ārpolitikas jautājumos. Neskatoties uz to, ka dažas Eiropas valstis atturas kritizēt Ķīnu, ASV kopā ar Franciju, Vāciju un Lielbritāniju mēģina domāt par jaunu NATO koncepciju. Vai NATO nebūtu jābūt aktīvākai pretdarbībā Ķīnai? ASV ārpolitikas eksperti ir nobažījušies, ka Krievijas un Ķīnas sakaru nostiprināšanās tuvina jaunu auksto karu. Vašingtona uzskata, ka šī pretstāve būs smagāka par iepriekšējo, jo Amerikas ekonomika pārdzīvo ne pārāk labus laikus.

ASV tradicionālie sabiedrotie Āzijā noraida ideju par “reģionālo NATO”, kas būtu vērsts pret Pekinu. Pēc pandēmijas tie kļūst aizvien ekonomiski atkarīgāki no Ķīnas. Tie slepeni mudina ASV pastiprināt patrulēšanu Dienvidķīnas jūrā, lai nodrošinātu “tirdzniecības brīvību”, tomēr vienlaikus publiski ved sarunas par jauniem brīvās tirdzniecības un investīciju līgumiem ar Pekinu.

Apstākļos, kad turpinās ekonomiskās grūtības un globālās energoresursu cenas ir zemas, Saūda Arābijas un citu Persijas līča valstu budžeta ieņēmumi sarūk. Šīs valstis strauji ierobežo sociālā nodrošinājuma programmas, lai samazinātu budžeta izdevumus, tādējādi palielinot iedzīvotāju neapmierinātību. Citām Tuvo Austrumu valstīm ir vēl grūtāk. Sausums, kuru izraisījušas klimata izmaiņas, rada pārtikas cenu kāpumu ASV, Kanādā un Austrālijā. Ēģiptē un citās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs sākas “pārtikas dumpji”. Šiītu sacelšanās satricina Saūda Arābijas austrumu provinces un Bahreinu, padarot vēl sarežģītākas attiecības ar Irānu.

Iejaucas Krievija un sniedz pārtikas palīdzību – lai samazinātu neapmierinātību un atbalstītu autoritāros režīmus.

Ķīna ved sarunas ar Saūda Arābiju par energoresursu cenu samazināšanu apmaiņā pret to, ka Pekina nekavējoties sniegtu palīdzību.

Zaļais elements

Ir arī kaut kas pozitīvs. ANO pilnībā maina savu 2019. gadā pieņemto nostāju, ka pasaulē tiek par maz darīts ogļskābās gāzes izmešu samazināšanai. Kamēr pašreizējais zemais izmešu līmenis saglabājas, pasaule izpilda uzdevumu iegrožot globālo temperatūras paaugstināšanos. Vienlaikus ANO aicina valstis izmantot vairāk enerģijas no atjaunīgajiem resursiem. Tam jākļūst par garantiju, ka ogļskābās gāzes izmešu daudzums nepieaugs, pasaules ekonomikai pamazām atlabstot. 

Daudzas valstis ārpus Eiropas robežām izjūt ASV ietekmes strauju samazināšanos. Par spīti Pekinas atbildībai par Covid-19, pandēmija maina ģeopolitisko līdzsvaru par labu Pekinai.

Trešais scenārijs. Atdzimšana

Sabiedrotie

Tā kā pasaules ekonomika brūk, G8 un G20 līderi ar jauno ASV prezidentu pie stūres pārvar savas nacionālistiskās tieksmes un vienojas par saskaņotu atveseļošanas plānu. Robežas tiek atvērtas, muitas tarifi pazemināti, tirdzniecības barjeras aizvāktas.

Pēc lēna starta globālās ekonomikas atlabšana paātrinās, un lielajās attīstītajās valstīs beidzot notiek V veida izaugsmes atjaunošanās.

Tomēr līdz šai augšupejai paiet vismaz vairāki ceturkšņi.

Šajā periodā G20 valstis, atjaunojoties ASV atbalstam, sāk koordinēt centienus vakcīnas pret koronavīrusu izstrādei un izplatīšanai, piesaistot farmācijas kompānijas. “Divdesmitnieka” valdības rūpējas par to, lai visi cilvēki pasaulē tiktu vakcinēti bez maksas, un tas paaugstina tirgus dalībnieku uzticību. Efektīvas vakcīnas ātra izplatīšana veicina ekonomikas augšupeju.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Visas pasaules tautas pieprasa, lai koronavīrusa pandēmijai līdzīga katastrofa nekad neatkārtotos. Tramps ir izlikts no prezidenta kabineta, un citu valstu līderi to redz un ņem vērā. Lielākās daļas valstu tautas aicina savas valdības veikt reformas, lai nekad un nekādos apstākļos brīdinājumi par draudiem sabiedriskajai veselībai netiktu ignorēti un valdības netiktu pārsteigtas nesagatavotas.

G20 līderi aicina Pasaules Veselības organizāciju un citas ANO organizācijas, Bretonvudas konferences mantiniekus Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizāciju izveidot globālu aģentūru slimību, konfliktu un klimata pārmaiņu novēršanai. Daži līderi grib iet vēl tālāk un dot iespēju tādai aģentūrai ieviest sankcijas pret valstīm, kuras ignorē brīdinājumus. Eiropas Savienība pirmā paziņo, ka piekritīs šim “virsuzraudzības” plānam, lai Ķīna kļūtu par atbildīgu pasaules pilsoni ne tikai cīņā ar slimībām, bet arī jautājumos par klimata pārmaiņām un konfliktu ar saviem kaimiņiem novēršanā.

Starptautiskā spiediena ietekmē Ķīna uz visiem laikiem slēdz savus savvaļas dzīvnieku tirgus un sāk ieviest likumus, kas aizliedz audzēt dzīvniekus biezi apdzīvotos pilsētu rajonos. Tā kā “virsuzraudzības aģentūrā” ir ne tikai rietumvalstu, bet arī Ķīnas un attīstības valstu pārstāvji, Pekina ir noskaņota atbalstīt šo iniciatīvu, uzskatot to par labu pretsvaru protekcionistiskajiem pasākumiem, ar kuriem ASV un Eiropa draud Ķīnai pēc pandēmijas.

Lai gan jaunajam ASV prezidentam ir atbalsts sabiedrībā, daudzi amerikāņi iebilst pret jauno starptautisko sistēmu, kuru uzskata par nopietnu soli “pasaules valdības” virzienā.

Gluži kā pirms simt gadiem Tautu savienība sašķēla amerikāņus, valstī notiek asi strīdi, tomēr atmiņas par neseno pandēmiju un gandrīz notikušo ekonomikas sabrukumu nodrošina šīs sistēmas apstiprināšanu Kongresā, lai arī ar minimālu pārsvaru.

Kontrolējamās nesaskaņas

Neviens nedomā, ka šis solis pieliks punktu Ķīnas un ASV nesaskaņām, bet vairākās jomās abas valstis tomēr sadarbojas. Tirdzniecības sarunas joprojām notiek sarežģīti, un Vašingtona tāpat kā agrāk ir norūpējusies par Pekinas ietekmes palielināšanos iniciatīvas “Viena josta, viens ceļš” ietvaros. ASV attiecibas ar Eiropu arī uzlabojas, jo Eiropā redz, ka Vašingtona atgriežas uz daudzpolaritātes ceļa.

Globālo problēmu risināšana apvieno ASV, ES, Ķīnu un citas valstis – tās visas ir ieinteresētas cīņā pret klimata pārmaiņām un nākotnes krīzēm veselības aprūpē.

Autoritārās Ķīna un Krievija joprojām rada draudus Amerikai, tomēr pretdarbība tiek īstenota uzmanīgi, lai neapdraudētu globālo konsensu cīņai pret slimībām un apkārtējās vides degradāciju.

Ilgi un laimīgi

Aizvien biežāk ASV un ES mēģina pārliecināt Ķīnu iekļaut iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš” plašākā “jaunajā Māršala plānā”. Šis kopīgais ASV, ES un Ķīnas projekts ir adresēts attīstības valstīm, kuras pārdzīvo grūtu periodu.

Apstākļos, kad pazeminās starpvalstu spriedze, ekonomikas izaugsme atjaunojas un vairākumam pasaules iedzīvotāju senie ilgtspējīgas attīstības, nabadzības izskaušanas un izglītības pieejamības paplašināšanas mērķi atkal kļūs sasniedzami, rezumē “Atlantijas padomes” analītiķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti