Oficiālā Ankara nosaukusi iespējamo sprādziena sarīkotāju. Terorists pašnāvnieks bijis 1988.gadā dzimis Sīrijas pilsonis, kurš reģistrējies kā bēglis un iepriekš neesot bijis drošības dienestu uzraudzībā. Tiek norādīts arī uz iespējamo noziedznieka saistību ar "Daīš" grupējumu.
Lielākā daļa no teroraktā bojā gājušajiem ir Vācijas pilsoņi, tāpēc šīs valsts amatpersonas plāno aktīvi iesaistīties traģēdijas izmeklēšanā.
"Šis ir grūts brīdis. Mēs sērojam kopā ar bojā gājušo ģimenēm un draugiem, kā arī vēlam viņiem izturību. Mēs arī vēlamies pēc iespējas ātrāk noskaidrot vainīgos un veidosim speciālu krīzes komandu, kurā ietilps valdības un Ārlietu ministrijas pārstāvji," sacīja Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers.
Amatpersona norādīja, ka vistuvākajā laikā sadarbībā ar Turcijas varas iestādēm tiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai sniegtu palīdzību cietušajiem.
Vācijas pilsoņi arī tiek aicināti neapmeklēt vietas Stambulā, kur pulcējas daudz cilvēku.
Notikušais Turcijā izraisījis plašu reakciju pasaulē. Teroraktu nosodījušas valstis un starptautiskas organizācijas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs stingri nosodījis uzbrukumus Turcijā un norādījis, ka visas NATO dalībvalstis ir vienotas cīņā ar terorismu.
Turcija ir alianses dalībvalsts un kopš konflikta saasināšanās Sīrijā gan lūgusi, gan arī saņēmusi NATO atbalstu, piemēram, bruņojumu pie robežas ar Sīriju, tā kā Turcijas teritoriju bija skārušas vairākas raķetes, raidītas no Sīrijas puses.
Atbalstu Turcijai paudusi arī Eiropas Savienība, kura tagad, kopš bēgļu krīzes saasināšanās, veido ar valsti arvien ciešākas saiknes. Rietumvalstu pārstāvji norāda, ka uzbrukuma stils liek domāt par džihādistu sarīkotu teroraktu un apzinātu vēršanos pret Turciju.
Teroraktu otrdien nosodīja arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). Viņš Latvijas vārdā izteica visdziļāko līdzjūtību Turcijai un Vācijai saistībā ar Stambulā notikušo sprādzienu.
Mediji, kuri analizē Turcijas notikumus, pauž, ka šis būs trieciens Turcijas tūrismam, ņemot vērā, ka Vācija, kura uzbrukumā zaudējusi visvairāk cilvēku, brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Turciju. Taču tieši Turcija līdz šim ir bijusi ļoti iecienīts Vācijas tūristu ceļojuma mērķis. Tur aizvadītajā gadā ieradušies vismaz četri miljoni vācu tūristu.
Turcija jau tā cietusi pēc strīda ar Krieviju un tās noteiktajām sankcijām. Izdevums "Time" raksta, ka šī ir pirmā reize, kad "Daīš" par mērķi izvēlas tieši tūrisma objektu.
Un tieši no tā gan Turcijas valdība, gan tūroperatori visvairāk bija baidījušies. Piemēram, Tunisija, kura aizvadītajā gadā piedzīvoja slaktiņus tūristu zonās, ir cietusi lielus zaudējumus.
Aculiecinieki vēsta, ka dienu pēc notikumiem vietā, kur notika sprādziens, gulst ziedi. Ielās esot mazāk cilvēku, un arī tuvējie veikalnieki sacījuši, ka apmeklētāju ir krietni mazāk.
Mediji arī ziņo, ka vieta, kur uzspridzinājies terorists, ir bijusi pamatīgi apsargāta un to rūpīgi ir uzraudzījuši Turcijas drošības dienesti.
Eksperti norāda, ka ne velti izvēlēta vieta, kas ir tik nozīmīga Turcijas kultūrai un vēsturei, arī tā ir viena no "Daīš" stratēģijām.
Līdz šim Turcijas valdībai ir pārmests, ka, būdama aktīva Sīrijas līdzšinējā prezidenta Bašara al Asada pretiniece, tā ir pievērusi acis un pat atbalstījusi "Daīš" aktivitātes. Turcijas valdība to nekad nav atzinusi. "Turcijai tagad jāatzīst, ka tie naftas vadi, kas baro "Islāma valsti"' Sīrijā, ir jāpārgriež," pauž raidorganizācija CNN, citējot Āzijas un Klusā okeāna fonda ekspertus.
