Pirms gada šī milzīgā lidmašīna tika iznīcināta Krievija uzbrukuma sākumā, bet ukraiņi ir apņēmības pilni tās vietā uzbūvēt jaunu lidmašīnu, kas būtu arī visas Ukrainas atjaunošanas simbols.
Ar viņu sazināmies pāris dienas pirms Krievijas sāktā kara gadadienas. Intervijā atskatāmies uz pagātni un notikumiem pirms gada, pašreizējo situāciju Ukrainā un pārrunājām arī nākotnes ieceres.
Dmitro Antonovu uz sarunu aicināja LTV žurnālists Kārlis Miksons.
Kārlis Miksons: Dmitro, kopš mūsu pēdējās intervijas ir pagājis mazāk nekā gads. Kas ir mainījies šajā laikā?
Dmitro Antonovs: Redzi, kā uz to skatāmies. Globāli karš joprojām turpinās. Ja es agrāk cerēju, ka tas varētu beigties aizvadītajā gadā, tad tagad jau ir grūti paredzēt, cik ilgi tas turpināsies. Tas, kas saistās ar aviāciju, tad ir jāatzīst, ka karš bremzē visus procesus Ukrainā. Runājot par mums, protams, mēs strādājam. Esam sakārtojuši visus dokumentus, lai strādātu no Vācijas.
Mums ir piecas "An-124" transporta lidmašīnas, kuras aktīvi izmantojam un darām to pašu, ko darījām Ukrainā. Darām visu, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru!
Ar transporta lidmašīnām vedam arī citu valstu palīdzību Ukrainai. Par sevi varu teikt, ka sāk atgriezties jau pierastā kravas lidmašīnu pilota ikdiena. Pārsvarā esmu Vācijā, bet reizi pa reizei atbraucu uz Kijivu, kur atrodos arī pašlaik. Ir labi, ka mums ir internets un gaisma. Šī ir problēma daudziem, un katrs ar to cīnās, kā māk. Piemēram, mēs izmantojam akumulatorus, lai nodrošinātu dzīvokli ar elektrību."
Vai pats atceries, ko darīji pērnā gada 24. februārī? Kur biji, kādas bija tavas emocijas?
Dažas dienas pirms kara sākuma iekļuvu negadījumā un nokļuvu slimnīcā. Tur arī pavadīju turpmākās divas nedēļas. Tā tas sakrita. Protams, es biju pie samaņas un biju lietas kursā par to, kas notiek valstī. Es zināju, ka četras stundas pirms kara sākuma no Ukrainas teritorijas ir izlidojis viens no mūsu "An-124" gaisa kuģiem. Tagad saprotams, ka, ja tas nebūtu noticis, mums būtu par vienu lidmašīnu mazāk.
23. februāra naktī "Mriya" bija pilnībā sagatavota, lai pamestu Ukrainu, bet tā arī netika saņemta atļauja izlidot. Arī pāris stundas pēc kara sākuma saņēmām ziņas, ka ekipāžām ir jābūt gatavām un jādodas uz Hostomeļas lidostu. Teju visas lidmašīnas, ko okupanti iznīcināja, bija izlidošanas kārtībā. Ap plkst. 12.00 pēc Kijivas laika jau tika saņemtas ziņas par to, ka Hostomeļas lidlauka virzienā dodas vairāki desmiti Krievijas spēku helikopteru "KA-52" ar desantniekiem. Šeit vēlos atzīmēt vienu svarīgu lietu, kas, iespējams, ir palikusi nepamanīta –
naktī uz 25. februāri Hostomeļas lidostā bija jānosēžas desanta lidmašīnām "IL-76" no Pleskavas apgabala, bet mūsu Gaisa spēki veica uzlidojumu lidostai un sabombardēja skrejceļu.
Kāda situācija pašlaik ir Kijivā?
Situācija nav tāda, kādu cerēja redzēt Krievijas spēki teju gadu pēc kara sākuma. Ukrainas tauta ir tik ļoti saliedēta kā nekad agrāk. Jā, protams, ir grūti. Dienas laikā pat trīs, četras reizes tiek atslēgta elektrība uz vairākām stundām. Cilvēki ir pielāgojušies šiem apstākļiem – pie katra veikala atrodas ģeneratori, savās mājās cilvēki arī ir pielāgojušies, piemēram, elektroierīces pieslēdzot akumulatoriem. Arī mēs tā esam izdarījuši un spējam nodrošināt visu nepieciešamo uz vairākām stundām. Kijivas un Ukrainas valdība nodrošina mājas ar siltumu – mums ir siltums un karstais ūdens. Protams, šeit vēlos uzsvērt, ka runāju par Kijivu. Es lieliski saprotu, ka valsts austrumos un dienvidos situācija ir pavisam savādāka. To, ko no saviem triecieniem pa infrastruktūru sagaidīja Krievijas spēki, to viņi neredzēs. Mēs esam ļoti vienoti.
Runājot par lidmašīnām, manuprāt, ir ļoti patīkami redzēt, ka "Antonov" arī piegādā dažādas kravas, kas domātas Ukrainas aizstāvībai. Vienlaikus katra no šīm lidmašīnām lido ar kādas Varoņu pilsētas nosaukumu. Kā šī ideja radās?
Ideja piešķirt lidmašīnām Varoņu pilsētu vārdus radās vasarā. Es uzskatu, ka šī bija ļoti laba ideja. Piemēram, citur pasaulē pieņemts lidmašīnas saukt valsts vārdos, pilsētu vārdos. Mums šādas tradīcijas nebija. Vasarā mēs to izdarījām un sapratām, ka lidmašīnas, kas lido uz galamērķiem visā pasaulē, vēl vienu reizi atgādina, ka, pirmkārt, šīs ir Ukrainas lidmašīnas, otrkārt, šie uzraksti atgādina par to, ka Ukrainā turpinās karš. Mums ir Varoņu pilsētas – Harkiva, Ohtirka, Buča, Hostomeļa u.c., un piecas lidmašīnas šo pilsētu vārdus nes visā pasaulē. Protams, vajag gan pasaulei atgādināt par karu Ukrainā, bet tikpat svarīgi mums ir lepoties ar sevi un savu tautu. Ja kara sākumā daudzas valstis par mums šaubījās, tad tagad redzam, ka visa saprātīgā pasaule ir Ukrainas pusē.
Vēlos pajautāt arī par pašu AN-225. Medijos ir izskanējušas ziņas, ka tiek strādāts pie jaunās lidmašīnas izveides. Mēs esam runājuši par to, ka no "Mriya" varēs izmantot detaļas jaunās būvniecībā. Vai esat aplēsuši, cik daudz varēs izmantot un cik jau ir izdevies izveidot?
Ļoti labi, ka bija vēl viena fizelāža, spārni, un tas ir aptuveni 70% no pabeigtas lidmašīnas. Tas ir ļoti liels un būtisks atspēriens mums. Pašlaik arī es esmu sācis strādāt un runāt ar mūsu aviācijas inženieriem, lai viņi sāktu sadarbību ar pasaules aviobūves milžiem- "Airbus", "Boeing" un "Embraer" -, lai varētu sākt darbu pie navigācijas instrumentu izveides, šasijas izveides, dažādiem hidrauliskajiem risinājumiem. Šīs lietas mēs paši izdarīt nevaram.
Šie ir tikai 30% no projekta, bet bez šiem 30% projekts nevar tikt pabeigts.
Pašlaik no vecās lidmašīnas, tieši pirms trim dienām biju lidostā, var izmantot teju visu, kas nav bojāts. Šīs detaļas var izmantot ne tikai jaunās "Mriya" būvniecībā, bet arī citu lidmašīnu, piemēram, "AN-124" apkopēs. Visas sistēmas un instrumenti abos modeļos ir teju identiski. Pašlaik iet plānošanas process un par šo skaļi nerunā. Kamēr ir karš, tikmēr skaļi īsti neko mēs nevaram teikt, lai projektu neapdraudētu. Protams, kamēr ir karš, mēs nevaram uzsākt praktisku sadarbību ar pasaules aviobūves kompānijām.
Sanāk, ka jaunā "An-225" lidmašīna būs pasaules kopprojekts.
Jā, tas būs ne tikai Ukrainas lepnums un simbols, bet tas būs pasaules aviobūves spēka simbols. Mēs parādīsim to, ko visi kopā varam paveikt. Šis projekts nebūs komerciāls, bet tas parādīs to, ka, apvienojoties pasaules aviobūves kompānijām, ir iespējams teju viss.
Kas notiks ar vecās "An-225" atlūzām, ko neizmantos jaunajā lidmašīnā? Tās tiks izstādītas muzejā vai ir kāds cits plāns?
Pašlaik ir tā, ka sadegusī daļa ir nogriezta no nosacīti veselajām daļām. Dzinēji pašlaik ir noņemti. Var teikt, ka ir spārni un atsevišķas korpusa daļas. Es domāju, ka šīs daļas kaut kādā veidā tiks noglabātas muzejā. Varianti, ka šīs daļas varētu sagriezt un izveidot žetonus, ko kolekcionē aviācijas entuziasti, manuprāt, nav reāli. Piemēram, varam runāt par to, ka izdotos pārdot aptuveni 1000 šādus žetonus, bet šeit viņu ir vismaz miljons. Tāpēc nav īsti jēgas šādi darīt. Protams, ir atsevišķas lietas, ko varam pārdot izsolēs, un izsoles ienākumus novirzīt jaunās lidmašīnas būvniecībai. Tas ir iespējams. Pats galvenais ir tas, ka pašlaik neko no lidostas nevar izvest vai pārdot. Lidmašīna jau vairāk nekā 10 mēnešus tiek apsargāta, un tiek izmeklēts, piemēram, kas izraisīja ugunsgrēku. Tiesībsargājošās iestādes, kamēr norit aktīva izmeklēšana, neko mums neļauj darīt.
Kas būtu tas, ko tu novēlētu sev un Ukrainai?
Es esmu optimists. Es ticu, ka mēs uzvarēsim un tā, pat ja nebūs ātra, noteikti būs! Ukraina būs neatkarīga un brīva! Tā dzīvos kā visa pārējā Eiropa.
Es tam ticu un ticu, ka, neskatoties uz lielo pesimistu skaitu, spēsim uzbūvēt otro "Mriya". Protams, ir skaidrs, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būs jāiesaistās visiem pasaules iedzīvotājiem. Tāpat būtu jādomā par sponsoru piesaisti, piemēram, Ričardu Brensonu, Īlonu Masku. Tāpat varam runāt par ietekmīgiem māksliniekiem, politiķiem, kas palīdzētu savākt nepieciešamo summu, kas sākumā ir jāaprēķina. Tas arī pašlaik ir inženieru galvenais uzdevums. Es ticu, ka mēs šo projektu realizēsim, neskatoties uz sarežģījumiem.
