Covid-19 pandēmijas laikā žurnālistu darbs izrādījies ne mazāk nozīmīgs par mediķu un epidemiologu darbu, jo sabiedrībai ir jāsaņem uzticama un pārbaudīta informācija par bīstamā vīrusa izplatības gaitu un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem, lai savaldītu šo sērgu. Kvalitatīva žurnālistika ir līdzeklis pret tā dēvēto infodēmiju jeb nepatiesām ziņām par Covid-19.
Preses brīvības aizstāvji apgalvo, ka kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma valdības visā pasaulē ir pastiprinājušas spiedienu uz medijiem un žurnālistiem. Organizācija “Reportieri bez robežām” (“Reporters Without Borders”) saskaitījusi, ka līdz 1. decembrim bija arestēti vairāk nekā 130 žurnālisti, kuri ziņoja par Covid-19 izraisīto krīzi.
Viņu vidū ir ķīniešu neatkarīgā žurnāliste Džana Džaņa, kurai tiesa pirmdien piesprieda četrus gadus cietumā.
Viņu apsūdzēja musināšanā uz nemieriem pēc tam, kad žurnāliste gada sākumā sociālajos tīklos ziņoja par situāciju Uhaņas pilsētā, kur sākās Covid-19 pandēmija.
Vēršanās pret medijiem un žurnālistiem notiek arī rietumvalstīs.
Lielbritānijā strādājošie žurnālisti uzskata, ka šī gada laikā sabiedrībā ir pieaugusi nepatika pret viņiem, bet iebiedēšana, fiziski uzbrukumi un naidīgi uzbrukumi internetā ir kļuvusi par žurnālistu ikdienu. To, aptaujājot savus biedrus, noskaidroja Lielbritānijas Nacionālā žurnālistu savienība.
Organizācijas ģenerālsekretāre Mišela Stenistrīta norādīja, ka žurnālistu, un jo īpaši sieviešu, vidū pieaug bažas par savu un tuvinieku drošību.
“Ja tev draud ar izvarošanu, ja tev draud ar vardarbību, ja tavi ģimenes locekļi un bērni saņem draudus sociālajos tīklos, tu nevar vienkārši pateikt: “Nebaro troļļus, neiesaisties sarunās ar viņiem.” Šie draudi ir jāuztver ļoti nopietni. Pat ja to nedara, tad fakts, ka šāds saturs parādās cilvēka dzīvē, viņa mājās, var ietekmēt garīgo veselību un labsajūtu,” Stenistrīta sacīja raidsabiedrībai “Voice of America”.
Daudzi no aptaujātajiem žurnālistiem vaino politiķus sabiedrības noskaņošanā pret medijiem, apgalvoja britu žurnālistu savienības vadītāja.
“Politiķu vārdiskie uzbrukumi žurnālistiem, nosaucot sev nepatīkamas reportāžas par “viltus ziņām”, ir radījuši klimatu, kas ir sevišķi izaicinošs cilvēkiem, kuri vienkārši mēģina darīt savu darbu,” viņa sacīja.
Savukārt Eiropas Parlaments (EP) paudis bažas par mediju brīvības stāvokli Eiropas Savienībā (ES) un nosodījis draudus un vardarbību pret žurnālistiem. EP novembrī pieņēma rezolūciju, kurā vērsās pret atsevišķu ES dalībvalstu valdību mēģinājumiem apklusināt kritiskus un neatkarīgus medijus, kā arī centienus iedragāt mediju daudzveidību un brīvību.
Parlamenta deputāti īpašu uzmanību pievēra sabiedrisko mediju stāvoklim noteiktās dalībvalstīs, kur tie esot kļuvuši par valdības propagandas instrumentu. Kā piemērus var minēt Poliju un Ungāriju, kur sabiedrisko mediju vadībā ir ieceltas valdošajām partijām pietuvinātas personas, bet to raidījumos neizskan kritika par valdības darbu.
EP deputāte no Polijas Magdalēna Adamoviča brīdināja, ka nebrīvi mediji apdraud demokrātiju.
“Medijiem ir jākalpo patiesībai, nevis meliem. Medijiem ir jākalpo vēlētājiem, nevis ievēlētajiem.
Medijiem ir jākontrolē vara, nevis tā jāpārņem. Mediji var nogalināt demokrātiju. Tāpēc medijiem ir jābūt neatkarīgiem un jāaizsargā demokrātija. Brīvība nevar pastāvēt bez mediju neatkarības, tāpat kā demokrātija nevar pastāvēt bez mediju daudzveidības,” sacīja Adamoviča.
Par demokrātijas citadeli uzskatītajās Amerikas Savienotajās Valstīs šogad uzbrukumus ir piedzīvojuši aptuveni 300 žurnālisti, bet vismaz 110 ir arestēti, apgalvo preses brīvības organizācija “Žurnālistu aizsardzības komiteja” (“Committee to Protect Journalists”).
Šīs organizācijas apkopotā informācija liecina, ka 2020. gadā vismaz 22 žurnālistus nogalināja, lai atriebtos par viņu darbu. Tas ir divreiz vairāk nekā 2019. gadā. Žurnālistiem nāvējošākā valsts ir Meksika, kur gadiem nerimst narkokarteļu vardarbīgās cīņas.
