Savulaik lielākais no nacistiskas Vācijas koncentrācijas nometņu kompeleksiem, kuru pazīst gan kā Aušvicu Birkenau, gan Osvencimu, kļuva par nāves vietu vairāk nekā pusotram miljonam cilvēku un lielākā daļa no viņiem bija ebreju tautības. Piemiņas ceremonija sākās ar ziedu nolikšanu pie nāves sienas, kur savulaik tika nošauti tūkstošiem cilvēku.
No reiz sarkanās armijas atbrīvotajiem septiņiem tūkstošiem ieslodzīto dzīvi palikuši aptuveni 300.
„Mūsu prātos mēs arvien esam šeit. Mēs toreiz bijām bērni, mēs Aušvicas bērni vienmēr būsim šeit,” saka Aušvicas gūstekne Elžbeta Sotsunska.
„Esmu jau sen beidzis dusmoties. Tā neko nevar panākt. Cilvēkam dvēselē jābūt labam,” tā Aušvicas gūsteknis Dāvids Visnja.
Arī BBC vēsta par vienu no Aušvicu pārcietušajiem cilvēkiem, kas vēl dzīva - Ziemeļlondonā dzīvojošo Renē Saltu. Pirmo reizi Aušvicā kopš ieslodzījuma nometnē viņa bija pirms 10 gadiem, kad, pēc pašas vārdiem, "sadedzināja spokus". "Pasaulē aizvien ir daudz cilvēku, kas noliedz holokaustu. Ja mēs par to nerunāsim, tad pasaule nekad neuzzinās, kas notika," saka Salta.
Pirms ceremonijas daudzās pasaules valstīs notika holkausat upuru godināšana tostarp arī Vācijā, kur parlamenta deputātus un ebreju kopienas pārstāvjus uzrunāja valsts prezidents Joahima Gauks.
Šajā dienā uzrunu teica arī Vācijas prezidents Joahims Gauks: „Kamēr es dzīvoju, es cietīšu no tā, ka Vācijas iedzīvotāji ar savu tik nenovērtējamo kultūru bija spējīgi uz vienu no briesmīgākajiem noziegumiem cilvēces vēsturē. Pat tad, ja tiks rasts racionāls skaidrojums šim kultūras sabrukumam, mana sirds un prāts nekad ar to nespēs samierināties.”
Šogad skumjā pieminas diena nonāca politikas krustugunīs pēc agresijas Ukrainā par nevēlamu viesi tika atzīts Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Poļi atcerējās arī to, ka liela daļa no gūstekņiem, kurus sarkanā armija atbrīvoja Aušvicē, nebūtu tur nonākuši, ja iepriekš sarkanā armija neļautu vāciešiem sakaut sacelšanos Varšavā.
Tur ieradās arī daudzu valstu vadītāji, to vidū Latvijas Saeimas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).
Viņa atgādināja, ka kara noziegumiem nav noilguma. Norādot uz notikumiem Ukrainā, Saeimas vadītāja pauda, ka kara šausmas atkal ir vērojamas Eiropā.
Aušvicas (Aušvic-Birkenau, Osvencima) nometni izveidoja 1940.gada maijā. Aušvicā nogalināja aptuveni 1,1 miljonu cilvēku, lielākoties ebreju. Nevienā citā nomentē tik liels upuru skaits nav. Aušvicas koncentrācijas nometnes darbību pārtrauca 1945.gada 27.janvārī, kad tajā ienāca Padomju Savienības karaspēks.
