Pārvietoto personu skaits pērn pieaudzis līdz vēsturiski augstākajam līmenim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Laikapstākļu dēļ pagājušajā gadā visā pasaulē savas dzīvesvietas ir bijuši spiesti pamest 24 miljoni cilvēku. Vēl gandrīz 10 miljonu cilvēku ir devušies bēgļu gaitās karadarbības un citu katastrofu dēļ. Kā brīdina eksperti, pārvietotās personas ir uzskatāmas par ļoti lielu un neaizsargātu riska grupu, kura pakļauta iespējamai koronavīrusa izplatībai.

Pārvietoto personu skaits pērn pieaudzis līdz vēsturiski augstākajam līmenim
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Laikā, kad visas pasaules uzmanības centrā ir cīņa ar koronavīrusa izplatību, Ženevā bāzētais Iekšējās pārvietošanas uzraudzības centrs (Internal Displacement Monitoring Centre) publiskojis ziņojumu par bēgļu situāciju pasaulē. Kā teikts šajā ziņojumā, pārvietoto personu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis līdz vēsturiski augstākajam līmenim – aptuveni 51 miljonam cilvēku. Tas liecina, ka tiek darīts pārāk maz, lai meklētu šai situācijai risinājumus.

Šī gada ziņojumā konstatēts, ka 2019. gadā ekstremāli laikapstākļi ir piespieduši pamest savas dzīvesvietas 24 miljoniem cilvēku. Lielāko daļu no šī skaita apdraudējuši plūdi, cikloni, taifūni, viesuļvētras, bet aptuveni miljons cilvēku bēguši no vulkāniem un zemestrīcēm un aptuveni tikpat no ugunsgrēkiem, sausuma, zemes nogruvumiem un augstas gaisa temperatūras. Ziņojumā iekļauti dati tikai par valstu iekšienē pārvietotajām personām, kuras tagad ir spiestas dzīvot vai nu vāji aprīkotās bēgļu nometnēs, vai nu reģionos, kur ir grūti pieejami elementāri sanitārie apstākļi. Tas nozīmē, ka jau tā visai neapskaužamo bēgļu stāvokli vēl vairāk apgrūtina arī pieaugošie koronavīrusa izplatības draudi.

Šo ziņojumu komentējis arī ANO augstais komisārs bēgļu jautājuos Filipo Grandi, kurš norādījis, ka bēgļi un iekšēji pārvietotās personas ir vieni no visvairāk neaizsargātajiem cilvēkiem, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai par tiem nevajadzētu aizmirst.

"Laikā, kad valstis cenšas cīnīties ar koronavīrusu, ir svarīgi, ka piespiedu kārtā pārvietotās personas un tās uzņemošās kopienas tiek iekļautas nacionālajos krīzes pasākumos un tiek nodrošināts arī starptautisks atbalsts. Šis ziņojums ir atgādinājums īstajā laikā par to, ka pārvietoto personu bēdīgajam stāvoklim arī turpmāk ir jāatrodas starptautiskajā dienaskārtībā. Līdzjūtība un solidaritāte nedrīkst kļūt par šīs krīzes upuriem," pauda Grandi.

Savukārt, kā norādījis Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness Klimata centra direktors Mārtnes van Ālsts, pēdējā laikā dažādas dabas katastrofas un globālās krīzes ir radījušas dubultus izaicinājumus, jo, no vienas puses, varas iestādēm ir arvien grūtāk ievērot distancēšanās noteikumus, ja cietušās personas ir nepieciešams izvietot, piemēram, skolās, baznīcās vai kādās citās telpās. No otras puses, daudziem no pārvietotajiem cilvēkiem nav ne finansiālā, ne pārtikas ''spilvena'', kas varētu palīdzēt pārvarēt nākamās krīzes. Turklāt arī līdzšinējā pieredze liek prognozēt, ka daudziem cilvēkiem savās dzīvesvietās varētu neizdoties atgriezties gadiem ilgi.

Taču ziņojumā ir arī kādas pozitīvas ziņas. Pagājušajā gadā liela daļa no pārvietotajām personām tika evakuēti drošības apsvērumu dēļ, piemēram, ASV un Austrālijas ugunsgrēku laikā, un, ja personu dzīvesvietas nav nopostītas, cilvēkiem tajās būs iespējams atgriezties. Tas nozīmē, ka šāda piespiedu pārvietošana ir bijusi iespēja izvairīties no lieliem cilvēku upuriem. Turklāt daudzviet Āzijā arvien veiksmīgāk sevi pierāda arī savlaicīgās brīdināšanas sistēmas, kas arī ļauj glābt dzīvības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti