Izmaiņas valdības sastāvā tika paziņotas dienā, kad jaunais Polijas premjers ir paredzējis pirmo reizi oficiāli tikties ar Eiropas Komisijas vadību. Tas liek domāt, ka Varšava grib uzlabot attiecības gan ar Briseli, gan ar pārējām Eiropas valstīm.
Draudzīgu toni mēģina ieturēt arī Junkers. Pirms vakariņām ar Moravecki viņš ir paziņojis, ka Eiropas Komisija nebūt neatrodas karastāvoklī ar Poliju. Un arī Junkera preses sekretārs Margaritis Shins ir sacījis, ka Brisele ir atvērta sarunām.
“Mēs vēlamies uzsākt sadarbību ar jauno Polijas premjeru, lai rastu konstruktīvu risinājumu. Mēs ar nolūku esam devuši trīs mēnešus, lai šis dialogs varētu būt produktīvs, nejūtot laika spiedienu. Tas, ka jaunais Polijas valdības vadītājs ir pieņēmis mūsu uzaicinājumu piedalīties šajās darba vakariņās, ir labs sākums. Tā ir pirmā no daudzām sarunām, tā kā skatīsimies,” pauda Shins.
Decembra beigās Eiropas Komisija ir vērsusies pie dalībvalstīm ar lūgumu izvērtēt iespēju apturēt Polijas balsstiesības Eiropas Savienības Padomē. Tik smags sods ir skaidrojams ar asi kritizēto tieslietu sistēmas reformu, kas pēc starptautisko ekspertu domām ļaus politiķiem nepamatoti jaukties tiesnešu darbā. Un, lai gan balsstiesību atņemšana ir maz ticama, Polija tik un tā izjūt starptautisko spiedienu.
Viens no cilvēkiem, kurš līdz šim ir mēģinājis ārzemēs aizstāvēt gan tieslietu sistēmas reformu, gan citas izmaiņas, bija ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis. Tagad viņš ir zaudējis amatu. Daudzu acīs Vaščikovskis tiek uzskatīts par neefektīvu diplomātu, kura kareivīgā nostāja tikai saasināja Polijas attiecības ar Vāciju un citām Eiropas valstīm.
Ir atlaists arī vides ministrs Jans Šiško. Viņš ir atļāvis plašu koku izciršanu dabas rezervātā Belovežas gāršā, kādēļ Eiropas Komisija ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību pret Varšavu. Šiško ir arī aktīvi aizstāvējis ogļu izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, kas ir viens no netīrākajiem kurināmajiem, un paplašinājis mednieku tiesības.
Tāpat no amata ir šķīries arī aizsardzības ministrs Antoni Macerēvičs, kura īstenotā armijas kadru nomaiņa ir izraisījusi bažas citās NATO valstīs. Macerēviča nomaiņa tiek uzskatīta par drosmīgāko jaunā premjera soli, jo šo kādreizējo Polijas neatkarības kustības cīnītāju stingri atbalsta konservatīvākā un reliģiozākā valdošās partijas “Likums un taisnīgums” vēlētāju daļa.
Vai politiķu nomaiņa Varšavā nozīmēs arī atteikšanos no strīdīgākajām reformām, šobrīd nav skaidrs.
Bet par finanšu ministri kļuvusi Terēza Červiņska, kura dzimusi 1974.gadā Daugavpilī Ludmilas un Boguslava Tumanovsku ģimenē.
Vēlāk Terēza apprecējusies, mainījusi uzvārdu un pārcēlusies uz Poliju. Augstāko izglītību viņa ieguvusi Gdaņskas universitātē 1997.gadā, vēsta Polijas mediji.
Finanšu ministra amatā pirms kļūšanas par premjeru pagājušajā mēnesī strādāja Moraveckis.
