ĪSUMĀ:
- Pēc postošā sprādziena un iedzīvotāju protestiem atkāpusies Libānas valdība.
- Iedzīvotāji vēlas arī starptautisku izmeklēšanu saistībā ar sprādzienu.
- Arī finansiālo palīdzību valstij sola, ja tiks veikta izmeklēšana un reformas.
- Sprādzienā iznīcināta osta, kas traucē loģistikai.
- Covid-19 noslogo slimnīcas, kur ir arī sprādziena upuri.
Bojāgājušo skaits pagājušajā nedēļā notikušajā Beirūtas ostas sprādzienā pārsniedz 200 cilvēkus, norāda pilsētas amatpersonas. Aplēsts, ka sprādzienā ievainoti 6000 cilvēku, bet par pazudušiem tiek uzskatīti vairāk nekā 100 cilvēki. Sprādziena vietā joprojām strādā dažādu valstu speciālisti, kas devušies palīgā Libānai un pilsētā joprojām turpinās sakopšanas darbi. Kuros iesaistījušies daudz brīvprātīgo.
Pagājušās nedēļas nogalē tūkstošiem cilvēku izgāja Beirūtas ielās, uzsākot protestus. Jau protestu sākumā izraisījās policijas un demonstrantu sadursmes, un likumsargi lika lietā asaru gāzi.
Protestētājiem pat izdevās ielauzties vairāku ministriju ēkās. Cilvēki protestē pret Libānas politisko eliti, ko viņi vaino šajā traģēdijā. Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ. Un neapmierinātība ar politisko eliti nebūt nav kaut kas tāds, kas radies pēc nelaimes. Jau ilgi iedzīvotāji pieprasījuši pārmaiņas un politiķu nomaiņu, bet koronavīrsa pandēmija to visu vienkārši pieklusināja. Pašreizējā valdība nāca pie varas janvārī, pēc tam, kad oktobrī masu protestu dēļ atkāpās iepriekšējā.
Kā norādīja kāds protestētājs – lai notiktu revolūcija, upuriem jābūt abās pusēs.
“Revolūcija nozīmē to, ka asinis redzam abās pusēs - gan cilvēku, gan valsts pusē. Galu galā, vai nu mēs uzvaram, vai viņi. Vai nu mirstam mēs, vai viņi.”
Atbrīvoties no pašreizējiem politiķiem vēlējās arī Beirūtas iedzīvotāja Karolīna Labaki: “Būtiski ir tas, ka mums nepieciešama palīdzība, ne tikai, lai atjaunotu ēkas, lai paēstu un lai izdzīvotu. Tā vajadzīga, lai tiktu vaļā no šiem drausmīgajiem cilvēkiem, kas vada šo valsti.”
Nedēļas nogalē un pirmdien, pirms ārkārtas valdības sēdes, atkāpās četri valdības ministri. Pirmā atkāpās informācijas ministre Manala Abdela Samada.
“Mūsu realitāte nav saskanējusi ar mūsu vēlmēm. Pēc šīs šausminošās katastrofas, kas atgādināja zemestrīci, kas satricināja valsts pamatus un sāpināja sirdis un prātus, un, reaģējot uz tautas gribu pēc pārmaiņām, es atkāpjos no valdības, vēlot mūsu mīļajai Libānai ātru atveseļošanos un ceļu uz vienotību, stabilitāti un labklājību,” sacīja Samada.
No amata atkāpās arī vides un finanšu ministrs, kā arī tieslietu ministre. Demisionējuši arī vairāki likumdevēji un divi Beirūtas pašvaldības vecākie darbinieki. Ar to protestētājiem nav bijis gana un protesti turpinājās, tomēr vakar premjerministrs Hasans Diabs paziņoja par visas valdības atkāpšanos, lai izkļūtu no strupceļa, kas dzen valsti arvien dziļākā politiskā un ekonomiskā krīzē. Tieši tā bija viena no iedzīvotāju prasībām.
Tiesa, iedzīvotāji vēlas arī ātru un taisnīgu izmeklēšanu, starptautisku izmeklēšanu.
Valsts augstākās amatpersonas ir apsolījušas ātru un rūpīgu izmeklēšanu, taču vienošanās par neatkarīgu izmeklēšanu, kuru vadītu ārvalstu eksperti, nav panākta. Atbalstu idejai par starptautisku izmeklēšanu ceturtdienas vizītē Libānā izteica Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Nelaime nodarījusi miljardiem eiro vērtus postījumus. Atbalstu Libānai 33 miljonu eiro apmērā solījusi Eiropas Savienība. Savukārt pēc Francijas iniciatīvas notikušajā tiešsaistes ārkārtas atbalsta konferencē, kuru apmeklēja liels skaits pasaules līderu, ieskaitot ASV prezidentu Donaldu Trampu,
pasaules līderi nāca klajā ar solījumiem sniegt palīdzību Libānai vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.
Tomēr ārvalstis aicināja veikt „objektīvu, ticamu un neatkarīgu izmeklēšanu” par notikušo nelaimi un pieprasīja Libānas varasiestādēm pilnībā apņemties veikt protestētāju pieprasītās reformas. Arī Starptautiskais valūtas fonds (SVF) paziņojis, ka ir gatavs „dubultot” centienus palīdzēt Libānai pēc sprādziena, taču sacīja, ka pirms naudas iegūšanas valstij jāapņemas veikt „tik ļoti nepieciešamās reformas”.
Fonds mudina izveidot ne tikai plašāku sociālās drošības spilvenu, bet aicina veikt darbības, lai novērstu kapitāla aizplūšanu un ierobežotu valstij piederošu uzņēmumu zaudējumus. Fonda vadītāja Kristalina Georgijeva nopēlusi politiskās gribas trūkumu, lai īstenotu pārmaiņas.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss uzsvēris, ka jau pirms nelaimes Libāna saskārās ar lieliem izaicinājumiem, tāpēc tagad reformas ir jāveic ļoti ātri.
Paredzams, ka finansiālā palīdzība tiks novirzīta caur starptautiskām palīdzības organizācijām. Izskanējuši brīdinājumi, ka jebkāda finansiālā palīdzība varētu pazust, ja tā tiktu nodota valdībai. Tādēļ libānieši ar lielu uzmanību seko finansiālās palīdzības procesam. Palīdzības izniekošana tikai padziļinātu drausmīgo ekonomisko krīzi, kas pēdējos mēnešos pusi valsts ir ievedusi nabadzībā.
Neskaitot ekonomiskās problēmas, ostas un milzīgo graudu tvertņu nopostīšana ir izraisījusi bažas par pārtikas trūkumu. Tiesa, kā skaidro Libānas pārtikas produktu importētāju sindikāta vadītājs Hani Bahsali, problēma ir cita.
„Īstermiņā par graudu trūkumu nav jābaidās, mums tie pietiks tuvākos divus mēnešus. Tā nav problēma. Problēma ir tā, ka, ja mēs vēlamies importēt preces, mēs nezinām, uz kuru ostu tās importēt. Mums ir Tripoles osta, kas pagaidām darbojas kā aizstājēja, tomēr daudzas lietas tur nevar nedz iekraut, nedz izkraut. Mēs ceram, ka darbu Beirūtas ostā drīz atsāks vismaz konteineru terminālis,” norādīja Bahsali.
Un vēl bez šīm likstām, valsts joprojām cīnās ar koronavīrusu, kas vēl vairāk palielina spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu un slimnīcām, kas aizvien ārstē sprādziena upurus un ievainotos protestētājus.
KONTEKSTS:
4.augusta vakarā Beirutas ostā notika milzīgs sprādziens, ko izraisīja amonija nitrāta detonācija. Vairāk nekā 2700 tonnu šīs vielas tika konfiscētas no Krievijas pilsonim piederošā kuģa un 6 gadus glabātas Beirutas ostas noliktavā.
Sprādziens izraisīja pilsētā plašus postījumus, gājuši bojā 158 cilvēki, aptuveni 6000 ievainoti. Bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas. Libānas valdība ir lūgusi starptautiskās sabiedrības atbalstu.
