- Sociāldemokrātu uzvaras gaidās
- Saturiski vāji piedāvājumi
- Nacionālais jautājums kļuvis maznozīmīgs
- Vēlētāji gaida lielāku atalgojumu
- Gaida emigrācijas apturēšanu un korupcijas izskaušanu
Lai arī uzvaru Seima vēlēšanās paredz sociāldemokrātiem, tomēr nākamās valdības sastāvs ir miglā tīts. Proti, ir trīs partijas, kam ir labas izredzes strādāt valdībā, tomēr nākamo Ministru kabinetu, visticamāk, veidos vien divas no šīm trim partijām - sociāldemokrātiem, Zemnieku un Zaļo savienību, kā arī partiju "Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti".
Tikmēr vēlētāji, kuru aktivitāte vēlēšanās, visticamāk, būs augsta, cer, ka politiķi turpmākajos gados spēs panākt algu palielināšanu, emigrācijas apturēšanu un korupcijas izskaušanu.
Līderu vidū trīs partijas - valdību veidos divos
Sabiedriskās domas aptaujas Lietuvā liecina, ka
nozīmīgākā cīņa par vietām Seimā ir gaidāma starp trijām partijām: tradicionālajiem līderiem - sociāldemokrātiem, Zemnieku un Zaļo savienību, kā arī partiju "Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti".
Parlamentā vietas ir izredzes iegūt vēl trijām mazākām partijām – Liberāļu savienībai [attēlā pa kreisi tās reklāmas plakāts] un Darba partijai, kā arī partijai „Kārtība un taisnīgums”, tomēr šo partiju paredzamā ietekme būs neliela, jo katrai no tām ir izredzes iegūt aptuveni 5% balsu.
Ne ekspertiem, ne arī vēlētājiem uz ielas nav šaubu, ka uzvaras laurus atkal plūks sociāldemokrāti,
un to Latvijas Radio (LR) atzīst arī kāds nejauši uz ielas pie Lietuvas Atomenerģijas drošības inspekcijas satikts Sociāldemokrātu partijas biedrs, kurš nevēlējās runāt ierakstam, bet ārpus ēterā atklāja, ka par savas partijas uzvaru nešaubās.
Tomēr intriga slēpjas jautājumā, kāds būs spēku samērs starp partijām, un ar kuru no partijām Lietuvas parlamentā [attēlā lejā] sociāldemokrāti veidos koalīciju, norāda politikas vērotāja un žurnāliste Rūta Slušnīte.
„Pēdējās aptaujas liecina, ka būs visai interesanti. Lai gan kampaņas partijām bija neizteiksmīgas un iepriekš vēlētāji šķita kūtri, tomēr šķiet, ka pēdējā dienā tas var mainīties. Ir skaidrs, ka vēlēšanās uzvarēs trīs partijas – sociāldemokrāti, konservatīvā "Tēvzemes savienība" un Zemnieku un Zaļo Savienība. Tieši ar Zemnieku un Zaļo savienību, kura ir jaundibināta partija, ir saistīta vislielākā intriga, un patiesībā ir ļoti maz zināms gan par šīs partijas ideoloģiju un iecerēm – ir tikai skaidrs, ka tā nav zaļo partija pierastajā izpratnē,” stāsta Slušnīte.
Pēdējo mēnešu laikā partiju spēku samēri gan ir būtiski mainījušies – sociāldemokrāti par spīti joprojām saglabātajām līderpozīcijām ir zaudējuši vēlētāju atbalstu, savukārt pārējās lielākās partijas to ir palielinājušas.
„Par sociāldemokrātiem viss ir skaidrs – partijai ir nācies pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus, bet pēdējais no tiem ir saistīts ar sabiedrībā nepopulāru darba likumdošanu jeb darba kodeksu, kurš, vēlētāju vērtējumā, ir ticis izveidots, galvenokārt rēķinoties ar darba devēju, un it īpaši lielo uzņēmumu interesēm,” norāda žurnāliste.
„Kopumā gan šī neapmierinātība drīzāk ir sasaistāma ar vispārējām tendencēm Eiropā. Tomēr otrs, ne mazāk svarīgais iemesls, kuru akcentē vairāki citi analītiķi, ir premjera Aļģirda Butkēviča īstenotais, visai diplomātiskais un piesardzīgais darba stils – tas vairākus gadus sabiedrību apmierināja, tomēr šobrīd aizvien biežāk izskan pārmetumi par to, ka pietrūkst reālu darbu,” norāda Slušnīte.
Nav ilgtermiņa vīzijas
Konservatīvajai partijai iekarot vēlētājus ir palīdzējis jauns līderis - Gabriels Landsberģis, bet Zemnieki un Zaļie, kuru redzamākie līderi ir uzņēmējs un politiķis Ramūns Karbausks un bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis, iespējams, vēlētājus piesaista ar to, ka ir jauna partija, uzsver žurnāliste.
„Par "Tēvzemes savienību" visai droši varam teikt, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas partijai ir ļāvis pakāpties reitingos, ir jauns līderis, kas nav mazsvarīgi, jo tāpat kā visur citur, arī mums, Lietuvā, politikā pietrūkst jaunu seju.
Savukārt Zemnieku un Zaļo savienība mums Lietuvā ir tāda ka mīkla. Tiešām nezinām, ko no viņiem sagaidīt.
Es pieļauju, ka par viņiem ir gatavi balsot tie cilvēki, kuri vēlas kādas lielākas pārmaiņas un jaunas sejas, bet, ko no viņiem sagaidīt patiesībā – vēl ir grūti pateikt, to redzēsim tikai pēc tam,” atzīmē Slušnīte.
Diemžēl no satura viedokļa partiju [attēlā pa labi - plakāti Viļņas ielās] piedāvājums ir vērtējams kā ļoti pieticīgs – neviena no lielajām partijām nepiedāvā ilgtermiņa valsts attīstības vīziju, un arī to akcentētās prioritātes partiju programmas atšķiras visai maz.
„Jā, tas ir visai skumjš jautājums – partijām pietrūkst skaidra redzējuma, kā būtu jārisina nozīmīgākās problēmas, vai arī kā valstij būtu jāattīstās ilgtermiņā,” pauž Slušnīte. „Jā, protams, ja rūpīgāk ielūkojas partiju programmās un sāk vērtēt nostāju jau atsevišķos, šaurākos jautājumos, tad zināmas atšķirības starp partijām jau ir iespējams konstatēt, bet gatavības piedāvāt kādus izšķirīgus jautājumus un piedāvāt risinājumus kādām īpaši aktuālām problēmām, piemēram, enerģētikas vai drošības jautājumiem, tomēr nav,” stāsta žurnāliste.
Svarīgi, kam par labu izšķirsies neizlēmušie vēlētāji
Savukārt tā sauktais nacionālais jautājums jeb, precīzāk sakot, lietuviešu attiecības ar krievvalodīgajām nacionālajām minoritātēm, Lietuvas gadījumā – poļiem, šajās vēlēšanās ir atvirzījies otrajā plānā un priekšvēlēšanu diskusijās praktiski netiek skarts. No Poļu apvienības politiskajām aktivitātēm izdodas pamanīt tikai mazu reklāmas fragmentu kādā krievu valodā raidošā radiostacijā.
Slušnīte apstiprina – poļu jautājums patiešām šajās vēlēšanās nespēlē būtisku lomu.
„Visai neparasti, bet šajās vēlēšanās šis jautājums praktiski vairs netiek apspriests. Vēl iepriekšējās un arī prezidenta vēlēšanās tas tika skarts pietiekami bieži, piemēram, ārpolitikas prioritāšu kontekstā, tomēr šoreiz – patiešām ļoti maz,” atzīmē žurnāliste. „Tas pārliecinoši ir atvirzījies otrajā plānā. Un, iespējams, varbūt tieši tāpēc nemaz nav tāds brīnums, ka ir vairāk nekā parasti tādu vēlētāju, kuri vairs lāgā nesaprot, par ko balsot. Apzinīgākie tad ir spiesti ielūkoties vēlēšanu programmās, bet pārējie vienkārši ir neziņā, jo diskusiju tiešām nav,” viņa stāsta.
Gan paši politiķi, gan arī politikas eksperti norāda, ka būtisks jautājums būs arī kopējā vēlētāju aktivitāte un kam par labu izšķirsies vēl neizlēmušie vēlētāji.
Piemēram, Zemnieku un Zaļo savienības līderis uzsver, ka nešaubās par savu uzvaru, ja vien vēlētāju aktivitāte būšot patiešām augsta.
Paredz lielu vēlētāju aktivitāti
To, ka noteikti vēlēšanās balsos, uzsver praktiski visi garāmgājēji, kurus Latvijas Radio aptaujāja uz ielas.
Kāda Viļņas Vašingtona laukumā sastapta sieviete atklāj, ka noteikti balsos, tomēr vēl nav izvēlējusies, par kuru no partijām. Viņa arī atzīst, ka, spriežot pēc tā, ko vēsta mediji, šādu vēlētāju ir tiešām daudz.
To, ka vēl joprojām domā par kuru partiju balsot, apstiprina arī divas studentes, kuras Latvijas Radio sastop pie Viļņas operas. Pirmā no viņām gatavojas balsot par kādu no vadošajām politiskajām partijām, bet vēl nav izlēmusi – par kuru. „Nē, es vēl joprojām domāju. Jāatzīst, ka dažos jautājumos mani uzskati ir tuvāki vienas partijas paustajām idejām, bet citos jautājumos atkal pievilcīgāks šķiet kādas citas partijas redzējums, tāpēc joprojām nākas domāt, ko tieši izvēlēties,” saka viena no studentēm. Viņa gan paredz, ka nozīmīgas pārmaiņas parlamentā nav gaidāmas.
Viņasprāt, galvenās diskusijas šobrīd ir ap atalgojumu Lietuvā.
„Noteikti tas ir jautājums par to, kā paaugstināt vidējo atalgojumu Lietuvā. Politiķi uzsver nepieciešamību panākt, lai tas sasniegtu aptuveni 1000 eiro. Un otrs, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī par visai plaši apspriesto darba likumdošanu jeb darba kodeksu,” norāda studente.
Otra studente savukārt atklāj, ka vēlētos pārmaiņas esošajā politiskajā situācijā. „Es ceru, ka tās būs plaši apmeklētas, jo kopumā debates par gaidāmajām vēlēšanām ir samērā aktīvas, un daudzi cilvēki gan aptaujās, gan privāti apstiprina, ka tās gatavojas apmeklēt,” stāsta studente, piekrītot, ka galvenie jautājumi būs darba un atalgojuma jautājumi.
Daļa vēlētāju cer uz opozīcijas nākšanu pie varas
Vēl kāds vīrietis atklāj, ka jau ir izmantojis iespēju nobalsot iepriekš, ko Lietuvas iedzīvotāji varēja izdarīt trešdien un ceturtdien. „Es nobalsoju par opozīciju, teiksim tā,” viņš nedaudz atklāj, par ko ir balsojis. „Opozīcijai bija ļoti labi ministri. Tāpēc es ceru, ka tiešām kaut kas beidzot mainīsies. Ministri bija izglītoti līderi ar ekonomistu domāšanu. Tāpēc es ceru, ja viņi iekļūs amatos, tad būs uzlabojumi,” viņš pamato savu nostāju, piebilzdams, ka nav apmierināts ar sociāldemokrātu valdīšanu.
„Es ļoti ceru, ka pēc šīm vēlēšanām nāksies aiziet Darba partijai,” viņš turpina. „Sagaidāms, ka sociāldemokrāti un zaļie ieņems visvairāk vietu, un arī konservatīvie būs kaut kur tuvumā. Redzēsim, kāda būs koalīcija, bet es prognozēju, ka spēku samērs būs aptuveni tāds, kā to sola sabiedriskās domas aptaujas. Trīs partijas iegūs būtisku ietekmi parlamentā, un divas no tām veidos koalīciju,” viņš paredz.
Vīrietis arī cer, ka vēlētāju aktivitāte būs liela un cerībai ir pamats. „Bija pamanāms, ka starp balsotājiem [kas nobalsojuši iepriekš] bija salīdzinoši daudz arī jaunu cilvēku, kuri Lietuvā tradicionāli nav ļoti aktīvi vēlētāji,” viņš klāsta.
Viņaprāt, aktuālākie jautājumi šobrīd ir emigrācija un korupcija.
„Noteikti aktuāls jautājums ir arī korupcija – tās mūsu politikā ir par daudz, un, cerams, ka opozīcija kaut ko darīs,” stāsta vīrietis.
Gan vairāku analītiķu, gan pašu iedzīvotāju teiktais visai skaidri liecina, ka lielas pārmaiņas šajās Lietuvas parlamenta vēlēšanās nav pamata gaidīt, tomēr vienlaikus intrigas saglabājas.
Pat par spīti tam, ka iepriekšējās balsošanas rezultāti kopumā iedvesmo, un atzinību Lietuvas sabiedrībā ir izpelnījies fakts, ka pirms šīm vēlēšanām politiskās partijas ir izvairījušies no apjomīgiem skandāliem un nomelnošanas kampaņām,
vairāki Lietuvas politologi, tostarp, Artūrs Račs, ar satraukumu vērtē neskaidru spēku miglainos aicinājumus Lietuvas iedzīvotājiem vēlēšanās būt pasīviem.
Savukārt no Latvijas interešu viedokļa var sevi mierināt, ka, visticamāk, Lietuvas attiecībās ar tuvākajiem kaimiņiem, kā arī ārpolitikā nekādu būtisku izmaiņu patiešām nebūs, un uz Lietuvu joprojām varēsim paļauties kā uz dažkārt kaprīzu, tomēr kopumā uzticamu un labvēlīgi noskaņotu kaimiņu.
