Parīzes terora aktu hronoloģija
Vācijas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka teroraktos miris viens Vācijas pilsonis, taču nepaskaidroja, vai mirušais ir upuris vai viens no teroristiem.
Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrijai ir ziņas, ka uzbrukumos gājis bojā vismaz viens tās pilsonis, taču mirušo varētu būt arī vairāk.
Teroraktos gājuši bojā arī trīs beļģi, divi alžīrieši, divi rumāņi, divas tunisietes, divi Portugāles un divi Čīles valsts piederīgie, kā arī marokānis, spānis, Zviedrijas pilsonis un kāds students no ASV. Šo valstu pilsoņi ir arī ievainoto vidū, un cietuši arī Šveices un Brazīlijas valsts piederīgie.
Saskaņā ar Francijas Ārlietu ministrijas krīzes centra informāciju starp Parīzes terora aktos cietušajiem un bojāgājušajiem nav Latvijas valstspiederīgo, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Raimonds Jansons.
Jau vēstīts, ka, visticamāk, koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē piektdienas vakarā nogalināti vismaz 129 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 350 guvuši ievainojumus. Uzbrukumi notikuši sešās dažādās Parīzes vietās. Aptuveni 100 cilvēki nogalināti "Bataclan" koncertzālē Parīzes austrumos, kur bija paredzēts rokgrupas no Kalifornijas koncerts. Koncertzāle atrodas tikai 200 metru attālumā no bijušās satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijas, kur janvārī teroristi nogalināja 12 cilvēkus.
Uzbrucēji arī atklājuši uguni uz tuvumā esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem, nogalinot daudzus cilvēkus. Iespējams, pie restorāniem cilvēkus bez šķirošanas šāvuši tie paši teroristi pašnāvnieki, kas pēc tam veikuši nākamo slaktiņu koncertzālē. Vēl trīs pašnāvnieki uzspridzinājušies pie stadiona Parīzes pievārtē, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases. Šo futbola spēli klātienē vērojis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viņš nogādāts drošībā.
Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.