Premjerministrs Eduārs Filips informēja, ka aizliegums varētu stāties spēkā sestdien, 23.martā. To piemēros situācijās, ja varas iestādes saņems informāciju par ekstrēmistu plānotām vardarbīgām akcijām.
Filips īpaši pieminēja tā dēvēto “dzelteno vestu” kustības aktīvistus, kuri ir pēdējā laikā notikušo akciju iniciatori, kā arī kritizēja policijas darbu. Kārtības sargi nav pielietojuši speciālos līdzekļus, tostarp gumijas lodes, jo izdotas nepiemērotas instrukcijas.
Tikmēr apdrošinātāji informēja, ka “dzelteno vestu” rīkotajos protestos trīs mēnešu laikā nodarīti zaudējumi par apmēram 170 miljoniem eiro un saņemti 10 tūkstoši prasību par atlīdzību. Savukārt sestdienas, 16.marta, grautiņos izpostīts 91 veikals, tostarp dārgo modes zīmolu “Longchamps” un “Bulgari” tirdzniecības vietas.
KONTEKSTS:
"Dzelteno vestu" kustība Francijā radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Daudzi no protestētājiem pieprasa Makrona atkāpšanos, bet valdība ir noraidījusi šīs prasības kā nedemokrātiskas. "Dzelteno vestu" protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.