Parīze atkopjas pēc «dzelteno vestu» nekārtībām

Izpostīti veikali, restorāni un bankas, trotuāri noklāti ar stikla lauskām, bet sienas – ar protesta saukļiem. Tā svētdien, 17.martā, izskatās Francijas galvaspilsētas Parīzes Elizejas lauku rajons pēc tam, kad kārtējie “dzelteno vestu” protesti pārauga vardarbībā.

“Esmu bēdīga, jo tā nevajag darīt. Tā ir necieņa, jo mēs šeit strādājām – tagad pieciem no mums ir nodedzināti avīžu kioski. Darbs vairāku mēnešu vai pat gadu garumā ir vējā. Tie ir puiši, kuriem nav ko darīt un kuri grib tikai haosu. Skaidrs, ka ir jābūt tiesībām protestēt, taču ne šādā veidā,” sacīja avīžu pārdevēja Parīzē.

Pēc varas iestāžu aplēsēm, sestdien Parīzes demonstrācijām pievienojušies desmit tūkstoši cilvēku, salīdzinot ar trīs tūkstošiem iepriekšējā sestdienā.

Nekārtībās cietuši 42 protestētāji, 17 policisti un ugunsdzēsējs. Aizturēti 240 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons bija spiests pārtraukt brīvdienas slēpošanas kūrortā, lai atgrieztos Parīzē uz ārkārtas sanāksmi ar savas valdības ministriem.

Sestdien, 16.martā, notikušie protesti sakrita ar Makrona izsludināto divu mēnešu nacionālo debašu beigām. Demonstranti tās nosauca par tukšām runām, ko Makrons esot sarīkojis Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņas ietvaros.

KONTEKSTS:

"Dzelteno vestu" kustība Francijā radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.

Daudzi no protestētājiem pieprasa Makrona atkāpšanos, bet valdība ir noraidījusi šīs prasības kā nedemokrātiskas. "Dzelteno vestu" protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt