Parīze aizvien grimst plūdos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Francijas galvaspilsēta Parīze arvien grimst ūdenī, un arī daudzviet citur Eiropā pārplūdušās upes joprojām ir ārpus krastiem. Bojā gājuši cilvēki un cietušas pilsētas. Brīdina, ka vismaz Parīzē ūdens līmenis nesaruks arī nedēļas nogalē, jo turpinās līt.

Plūdi Parīzē tagad turpinās ne vien majestātiskās pilsētas ielās, bet arī interneta sociālajos tīmekļos. Aculiecinieki bagātīgi fiksējuši Sēnas krastus, par kuriem tagad, ūdens iekarots, kļuvis arī tuvāko ielu asfalts.

Ziņo, ka metro satiksme joprojām ir slēgta, un pilsētas iedzīvotāji steidz glābt vērtības, kas atrodas zemākajās vietās. Tā, piemēram, no pasaulslavenajiem Luvras un Orsē muzejiem darbinieki steiguši evakuēt desmitiem tūkstošu gleznu un citus mākslas darbus un novietot tos augstākos, drošākos stāvos, jo tos varētu apdraudēt ūdens līmeņa celšanās.

Tiek prognozēts, ka visu nedēļas nogali ūdens augstums Sēnā saglabāsies kritiski augsts, jo turpinās līt, tāpēc arī muzeju, galeriju, ministriju un pat kapsētu un citu svarīgu ēku un objektu darbība būs ierobežota vai pavisam slēgta. Parīzieši ir noraizējušies par to, kādas sekas plūdi būs atstājuši uz pilsētas kultūras pieminekļiem, un vēl atturas lēst zaudējumus.

Taču apdrošinātāji jau rēķina, ka viņiem nāksies šķirties no miljoniem eiro lielām kompensācijām, lai segtu plūdu dēļ pilsētā radušos dažādus zaudējumus.

Lai gan plūdi nekad nav vēlami, bet tieši tagad Francijai un Parīzei ir ļoti nelāgi, jo valsts jau tā cīnās ar iespēju taupīt un ierobežot tēriņos, apzinoties, ka atrodas uz naža asmens sava lielā budžeta deficīta un milzīgo ārējo parādu dēļ, norāda analītiķi.

Šī negaidīt nākusī dabas kaprīze tuvākajā laikā neizbēgami prasīs jaunus izdevumus, lai postījumus nokoptu un segtu dīkstāvju dienu zaudējumus.

Pēdējo reizi tik lielus ūdens plūdus tieši vasaras sākumā Parīze piedzīvoja pirms teju diviem gadu simteņiem. Taču vēl nav pārspēts 1910.gada rekords, kad pārāk dāsnos Sēnas apskāvienos Parīze mirka divus mēnešus no vietas.

Applūst turpina ne tikai Francija. Arī Vācijā pārāk dāsnajā ūdens klajā cietušas vairākas pilsētas. Postījumi un bojā gājušie ir arī Austrijā, Polijā, Nīderlandē, Rumānijā un Beļģijā.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kopumā Eiropā plūdu dēļ bojā gājuši 15 cilvēki, ir arī bez vēsts pazudušie, bet desmitiem tūkstoši bijuši spiesti pamest mājas.

Francijā vien bez elektrības palikušas 22 000 saimniecību.

Arī Beļģijā pēdējās dienās stipri lijis un plūdos bojā gājis vien cilvēks. Ziņo, ka ūdens līmenis vairākās vietās valstī, kur no krastiem izgājušas upes, joprojām saglabājas bīstami augsts, lielākoties tas ir Flandrijas daļā, tuvāk Nīderlandes robežai, kur plūdu dēļ arī vietām slēgti ceļi. Savukārt bojā gājušais cilvēks ir kāds bitenieks no franciski runājošās Valonijas daļas, viņš noslīcis, dodoties glābt savu bišu dravu.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē sestdienas, 4.jūnija, rīts iesācies ar blīvi nomākušos debesjumu un sīku lietu, ko kopā ar negaisu vismaz pagaidām sola arī turpmākās dienas.

Jāpiebilst, ka bīstami plūdi šīs nedēļas laikā skāra arī Ukrainu, Moldovu un Rumāniju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti