Novembrī Ženēvā septiņu sarunās iesaistīto valstu ārlietu ministriem izdevās panākt pagaidu vienošanos, kas tika uzskatīta par milzu panākumu pēc vairāku gadu ilgām diplomātiskām neveiksmēm. Saskaņā ar vienošanos, kas spēkā stājās 20.janvārī un ilgs sešus mēnešus, Irānai jāierobežo urāna bagātināšana līdz 5% un jāaptur 20% bagātināta urāna ražošana. Apmaiņā pret to Eiropas Savienība un ASV piekrita mīkstināt Irānai noteiktās sankcijas.
Bet šī vienošanās, kaut gan to ir iespējams pagarināt, ir spēkā tikai līdz jūlija vidum. Un norādīts, ka Ženēvā panāktais tikai uz laiku atlika diskusijas par patiešām sarežģītiem jautājumiem.
Lai tos mēģinātu atrisināt, censtos nonākt pie kopsaucējiem un galu galā panākt vispārīgo kodolvienošanos, otrdien Vīnē atkal tiekas Irānas un lielvaru grupas P5+1 jeb ASV, Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, Ķīnas un Vācijas pārstāvji.
Lielvaras, bažījoties, ka Teherānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču attīstīšana, vēlas, lai Irāna to ierobežo pastāvīgi, vai vismaz uz ļoti ilgu laiku. Prasību sarakstā varētu būt atsevišķu kodolobjektu slēgšana, urāna bagātināšanas centrifūgu skaita samazināšana un vēl daudz stingrākas ANO inspektoru pārbaudes. Apmaiņā visas ANO Drošības Padomes, ASV un Eiropas Savienības sankcijas, kas Irānas ekonomikai nodara nozīmīgu kaitējumu, tiktu atceltas.
Šis ir tikai sarunu sākums par vispārīgo vienošanos, kuras mērķis būtu pielikt punktu Irānas kodolprogrammas un kodolieroču sāgai. Gaidāms, ka diskusijas ilgs vairākas nedēļas vai mēnešus. Kaut gan Teherānai starptautisko sankciju atcelšana ir ļoti vajadzīga, tā jau izvirzījusi vairākas „sarkanās līnijas", tostarp attiekšanos slēgt jebkādus kodolobjektus.
Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavads Zarifs pēc tikšanās ar lielvaras pārstāvošo Eiropas Savienības augstāko pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni pirmdien vēlu vakarā paziņoja, Teherānai ir „politiskā griba" panākt gala vienošanos, un tā uzskata, ko to ir iespējams izdarīt. Tajā pašā laikā Irānas augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hamenei vēl vakar paziņoja, ka nav optimistiski noskaņots, pauda pārliecību, kas sarunas „nekur nenovedīs", tomēr arī norādīja, ka tām neiebilst. Tikmēr rietumvalstīs iespēju panākt vienošanos vērtē kā 50 pret 50.
Bet, ja galīgā vienošanās būs, tad par to būs jāpārliecina ne tikai kritiski noskaņotā Izraēla. Piemēram, ASV prezidentam Barakam Obamam tad būs uzdevums pārliecināt arī skeptiskos kongresmeņus.
