Briselē sagaida, ka Londona pieteikumu iesniegs marta nogalē pēc tam, kad Eiropas Savienība būs atzīmējusi sešdesmito gadadienu kopš Romas līguma noslēgšanas, kas lika pamatakmeni Eiropas Savienības kopējam tirgum.
Likumprojekts, kas ļautu Lielbritānijai oficiāli sākt izstāšanās procesu, pamazām turpina savu ceļu britu varas gaiteņos un tuvojas noslēguma „jā” vārdam. Taču Lielbritānijas Lordu palāta ir nobalsojusi par grozījumiem "Brexita" likumprojektā, kas pieprasa arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības aizsargāt citu bloka valstu pilsoņus, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā. Par šiem grozījumiem balsoja 358, bet pret bija 256 balsis.
Tagad dokuments tālāk ir jānodod balsošanai Pārstāvju palātai.
Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, faktiski zudīs iespēja pilsoņiem brīvi pārvietoties dalībvalstu vidū. Līdz ar to vismaz trīs miljoni to Eiropas Savienības valstu pilsoņu, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, un vismaz miljons britu, kuri mīt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nonāks juridiski neskaidrā situācijā.
Lordu palātas atbalstītie grozījumi liek valdībai garantēt, ka Eiropas Savienības pilsoņu statuss, kuri Lielbritānijā dzīvo legāli, arī turpmāk nemainīsies.
Paredzams, ka par šo jautājumu diskusijas būs smagas. Pārstāvju palātā ir vairāk politiķu, kuri uzskata, ka Apvienotajai Karalistei pret iebraucējiem no citām Eiropas Savienības zemēm būs jābūt striktākai.
Izskan viedokļi, ka likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru varētu aizkavēt likuma pieņemšanu un līdz ar to apdraudēt premjerministres Terēzas Mejas grafiku "Brexit" sarunu uzsākšanai.
Briselē neoficiāli lēš, ka britu valdības iesniegumu sagaida marta nogalē, kad Eiropas Savienība Romā būs atzīmējusi 60.gadadienu, kopš dibināts Romas līgums un līdz ar ko izveidots Eiropas Savienības kopējais tirgus.
Tas ir ļoti simbolisks brīdis arī laikā, kad Lielbritānija gatavojas bloku atstāt, jo sagaidāms, ka par Apvienotās Karalistes iespēju izmantot kopējo tirgu būs viskarstākās diskusijas.
Briselē jau 6. aprīlī plāno ārkārtas valstu vadītāju samitu, kas būtu pirmā tikšanās pēc Lielbritānijas oficiālā iesnieguma.
Joprojām par britu izstāšanās procesu ir ļoti daudz neskaidrību un nezināmā, bet vēl trešdien Eiropas Komisijas publiskotais redzējums par to, kā atlikušajām 27 dalībvalstīm dzīvot tālāk, mudina valstu līderus jau tagad pieņemt realitāti, ka bloka sastāvs mainīsies, saruks arī kopienas budžets, un būs pamatīgi jādomā, kā Eiropas Savienībai veidot savu nākotni laikā, kad sarežģīti politiski procesi notiek arī tās kaimiņos un līdz šim sadarbībai atvērtās zemēs, piemēram ASV.
Bet Ziemeļīrijā, kas pieder Karalistei, ceturtdien „Brexit” ēnā notiek reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Tās izsauca politiskā krīze, vicepremjeram Mārtinam Makginesam, kurš pārstāvēja īru republikāņu partiju "Sinn Fein", paziņojot par demisiju. Ziemeļīrijā liels skaits pilsoņu referendumā balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā.
Un tieši šis ir viens no jautājumiem, kas dominē arī vēlēšanās, kuras pavada arī bažas, ka Ziemeļīrijā varētu saasināties jau ilgāku laiku norimušais, bet tomēr līdz galam neapdzēstais konflikts starp Londonas varas atbalstītājiem un tiem, kuri raugās Dublinas virzienā un vēlas Īrijas salas apvienošanos.
Pārējās 27 Savienības dalībvalstis līdz šim “Brexit” jautājumā gan spējušas būt vienotas, sakot, ka pieeja Eiropas kopējam tirgum būs tikai tiem, kas atzīst ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla, bet arī brīvu darbaspēka kustību.
