Rietumāfrikas valsts Mali, kas šobrīd ir starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā ar ieilgušo bruņoto konfliktu, kura risināšanā iesaistījušies Francijas bruņoties spēki un palīgā dodas arī Eiropas Savienības misija, robežojas ar septiņām valstīm. Viena no tām Rietumos ir Senegāla, kas tiek uzskatīta par Rietumāfrikas reģiona salīdzinoši drošāko un attīstītāko punktu.
Šeit nav bažu par to, ka robežas varētu šķērsot un darbību paplašināt islāma nemiernieki no Mali, kā to sagaida citās Āfrikas valstīs, īpaši Ziemeļos, bet gan par to, ka tuvākajā laikā varētu sākties nekontrolējama bēgļu plūsma. Tas liek nopietni gatavoties arī pasaules palīdzības organizācijām, kuras jau tagad strādā Senegālā, laikus paredzot veidu, kā novērst milzīgu sociālu krīzi.
Pasaules pārtikas programmas pārstāve Vanja Kāria Nidoho stāsta, ka valstī ir atrasta vieta divām bēgļu nometnēm, kuras varētu sākt darboties, tiklīdz pirmās ziņas par cilvēku plūsmu pāri robežām būtu klāt. "Kopā ar ANO un vietējo valdību, mēs esam veikuši izvērtējumu un secinājuši, ka Senegālā varētu ienākt no 30 līdz 38 tūkstošiem bēgļu no Mali, no kuriem vairums būs Mali iedzimtie, pārējie citu nacionalitāšu cilvēki. Mēs jau zinām, kurā vietā viņi šķērsos robežu un kurā pilsētā ienāks. Jau tagad ir noskatītas vietas iespējamajām nometnēm un tranzītpunktiem. Palīgā nāks daudzas starptautiskas organizācijas, arī Pasaules pārtikas programma. Taču tas būs liels pārbaudījums vietējām kopienām," uzsver programmas pārstāve.
Ja bēgļu pieplūdums būs, cilvēki vispirms ienāks tajās kaimiņvalsts Senegālas teritorijās, kas jau tagad ir sociāli grūtas, saka Vanja Kāria Nidoho.
Pašlaik Senegālā atkal ir sausuma periods, kas valstī rada regulāras pārtikas krīzes un ikviens saspīlējums ir drauds arī drošībai.
Ziņo, ka īpaši Mali Ziemeļos, kur koncentrējas teroristiskie spēki un aktīvākā kara darbība, mājokļus pametuši aptuveni pusmiljons cilvēku, kuri varētu turpināt ceļu uz citām Āfrikas valstīm, vai arī ilgstošākā periodā nonākt Eiropā.