Salīdzinoši maigā pieeja Covid-19 izplatības apkarošanai Igauniju tagad nostādījusi otrajā sliktākajā situācijā Eiropas Savienībā aiz Čehijas.
Strauji augot koronavīrusa izplatīšanās rādītajiem, īpaši galvaspilsētā Tallinā, tika ziņots par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārslodzi un ambulances auto rindām pie slimnīcām.
Igaunijā sācies trešais vilnis
Igaunijas slimnīcās patlaban ārstējas 639 Covid pacienti. Veselības aprūpes amatpersonas brīdina – 10 dienu laikā hospitalizēto skaits var pārsniegt 1000 pacientu. Bet, ja tas sasniegs 1500 pacientu slieksni, pirmo reizi Igaunijas vēsturē var nākties izsludināt trešā līmeņa ārkārtas situāciju, kas nozīmētu visu plānveida aprūpes pakalpojumu apturēšanu, slimnīcām nodrošinot tikai neatliekamo palīdzību.
“Smagākā situācija ir Tallinas slimnīcās – Austrumtallinas un Rietumtallinas centrālajās slimnīcās, un Ziemeļigaunijas reģionālajā slimnīcā. Tajās pašlaik ir lielākais dienā uzņemamo Covid-19 pacientu skaits un straujākais pieejamo resurusu kritums citu pacientu ārstēšanai,” vēsta Veselības departamenta krīzes štāba medicīniskais vadītājs Urmass Sule.
Covid-19 otrais vilnis Igaunijā, tāpat kā Latvijā, virsotni sasniedza ap Ziemassvētku un gadu mijas laiku. Janvārī abās valstīs vīrusa izplatība sāka mazināties. Taču februārī, kamēr Latvijā vīrusa izplatība turpināja pamazām kristies, Igaunijā sākās trešais vilnis.
“Vienmēr ir faktori, ko mēs nevaram zināt. Bet domāju, ka Covid-19 izplatības pastiprināšanos veicināja divi galvenie. Pirmkārt, janvāra beigās Igaunijā atkal atvēra skolas mācībām klātienē mazajām klasēm. Tas droši vien bija svarīgs faktors. Un vēl viens faktors ir Covid-19 britu variants, kas Igaunijā ir izplatījies ļoti strauji,” spriež laikraksta “Postimees” zinātnes korespondents Kaurs Marans.
Pārāk ilgi vilcinājās
Pirms mēneša saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā bija aptuveni vienāda, bet tagad Igaunijā ir otrā straujākā vīrusa izplatība Eiropā aiz Čehijas. Un, ja Latvijā izplatība pēdējo pāris nedēļu laikā samazinājusies par 10%, tad Igaunijā tā ir pieaugusi par aptuveni 70%.
Tas viss ir sakritis ar valdības maiņu Igaunijā, kad janvāra nogalē par jauno premjeri kļuva Kaja Kallasa. Lēmumu par skolu atvēršanu jau bija pieņēmusi iepriekšējā, Jiri Ratasa valdība, tomēr Igaunijā valda viedoklis, ka Kallasa pārāk ilgi vilcinājās ar stingrāku ierobežojumu ieviešanu.
“Tas ir savā ziņā ironiski. Čehija pērn pavasarī bija paraugs, kā savaldīt vīrusu, bet šobrīd viņiem straujākais izplatības rādītājs Eiropas Savienībā un mums ir otrs lielākais. Pērn pavasarī arī Igaunija bija viens no pozitīvajiem piemēriem vīrusa iegrožošanā,” atgādina Kaurs Marans.
“Tagad ir noticis likteņa pavērsiens. Un iespējams, ka salīdzinošā sabiedrības atvērtība, kādu baudījām, nobruģēja ceļu uz to, ar ko mums jātiek galā tagad.”
