Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Gruzijas opozīcija vaino varu par attālināšanos no demokrātijas

Pasaules panorāma

Pāvests Francisks Irākā: miera vēsts, dialogs un tanki

Igaunijā ar «lokdaunu» cer apturēt trešo vilni

Pārāk ātri atslāba: kā Igaunija no vīrusa apkarošanas parauga kļuva par Covid-19 epicentru

Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Igaunijā visu ziemu bija diezgan maigi, bet jau ceturtdien mūsu ziemeļu kaimiņvalstī stāsies spēkā stingrs karantīnas režīms. Veselības ministrs Tanels Kīks paudis pārliecību, ka tas apturēs saslimšanu skaita pieaugumu un jau marta otrajā pusē saslimušo skaits sāks kristies.

Salīdzinoši maigā pieeja Covid-19 izplatības apkarošanai Igauniju tagad nostādījusi otrajā sliktākajā situācijā Eiropas Savienībā aiz Čehijas.

Strauji augot koronavīrusa izplatīšanās rādītajiem, īpaši galvaspilsētā Tallinā, tika ziņots par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārslodzi un ambulances auto rindām pie slimnīcām.

Igaunijā sācies trešais vilnis

Igaunijas slimnīcās patlaban ārstējas 639 Covid pacienti. Veselības aprūpes amatpersonas brīdina – 10 dienu laikā hospitalizēto skaits var pārsniegt 1000 pacientu. Bet, ja tas sasniegs 1500 pacientu slieksni, pirmo reizi Igaunijas vēsturē var nākties izsludināt trešā līmeņa ārkārtas situāciju, kas nozīmētu visu plānveida aprūpes pakalpojumu apturēšanu, slimnīcām nodrošinot tikai neatliekamo palīdzību.

“Smagākā situācija ir Tallinas slimnīcās – Austrumtallinas un Rietumtallinas centrālajās slimnīcās, un Ziemeļigaunijas reģionālajā slimnīcā. Tajās pašlaik ir lielākais dienā uzņemamo Covid-19 pacientu skaits un straujākais pieejamo resurusu kritums citu pacientu ārstēšanai,” vēsta Veselības departamenta krīzes štāba medicīniskais vadītājs Urmass Sule.

Covid-19 otrais vilnis Igaunijā, tāpat kā Latvijā, virsotni sasniedza ap Ziemassvētku un gadu mijas laiku. Janvārī abās valstīs vīrusa izplatība sāka mazināties. Taču februārī, kamēr Latvijā vīrusa izplatība turpināja pamazām kristies, Igaunijā sākās trešais vilnis.

“Vienmēr ir faktori, ko mēs nevaram zināt. Bet domāju, ka Covid-19 izplatības pastiprināšanos veicināja divi galvenie. Pirmkārt, janvāra beigās Igaunijā atkal atvēra skolas mācībām klātienē mazajām klasēm. Tas droši vien bija svarīgs faktors. Un vēl viens faktors ir Covid-19 britu variants, kas Igaunijā ir izplatījies ļoti strauji,” spriež laikraksta “Postimees” zinātnes korespondents Kaurs Marans.

Pārāk ilgi vilcinājās

Pirms mēneša saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā bija aptuveni vienāda, bet tagad Igaunijā ir otrā straujākā vīrusa izplatība Eiropā aiz Čehijas. Un, ja Latvijā izplatība pēdējo pāris nedēļu laikā samazinājusies par 10%, tad Igaunijā tā ir pieaugusi par aptuveni 70%.

Tas viss ir sakritis ar valdības maiņu Igaunijā, kad janvāra nogalē par jauno premjeri kļuva Kaja Kallasa. Lēmumu par skolu atvēršanu jau bija pieņēmusi iepriekšējā, Jiri Ratasa valdība, tomēr Igaunijā valda viedoklis, ka Kallasa pārāk ilgi vilcinājās ar stingrāku ierobežojumu ieviešanu.

“Tas ir savā ziņā ironiski. Čehija pērn pavasarī bija paraugs, kā savaldīt vīrusu, bet šobrīd viņiem straujākais izplatības rādītājs Eiropas Savienībā un mums ir otrs lielākais. Pērn pavasarī arī Igaunija bija viens no pozitīvajiem piemēriem vīrusa iegrožošanā,” atgādina Kaurs Marans.

“Tagad ir noticis likteņa pavērsiens. Un iespējams, ka salīdzinošā sabiedrības atvērtība, kādu baudījām, nobruģēja ceļu uz to, ar ko mums jātiek galā tagad.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt