Par Vācijas prezidentu ievēl bijušo ārlietu ministru Šteinmeieru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vācijas bijušais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers svētdien, 12.februārī, ievēlēts par valsts prezidentu. Viņš šajā amatā nomaina līdzšinējo Vācijas prezidentu Joahimu Gauku, kurš atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu cienījamā vecuma dēļ. 

Kā jau bija sagaidāms, īpašā elektoru kolēģija, kas sastāv no parlamenta deputātiem un federālo zemju pārstāvjiem, jaunā Vācijas prezidenta amatā ar pārliecinošu balsu vairākumu ir ievēlējusi sociāldemokrātu Franku Valteru Šteinmeieru. Vienošanās par atbalstu viņa kandidatūrai starp divām valdošajām partijām – sociāldemokrātiem un Kristīgajiem demokrātiem – tika panākta jau pirms dažiem mēnešiem.

Pēc ievēlēšanas amatā Šteinmeiers uzsvēra nepieciešamību saglabāt vienotību gan Vācijā, gan arī Eiropā kopumā. Ievēlētais valsts prezidents sacīja, ka Vācija var būt par piemēru citām Eiropas valstīm ne tādēļ, ka tajā viss ir kārtībā, bet gan tāpēc, ka tā var parādīt, cik ļoti var uzlabot situāciju valstī.

Šteinmeiers arī netieši pieskārās radikālo un populistisko partiju popularitātes pieaugumam Eiropā, mudinot vāciešus aizstāvēt demokrātiju, iecietību un vārda brīvību, jo šīs vērtības nav pašsaprotamas.

Pirms ievēlēšanas par valsts prezidentu Šteinmeiers bija Vācijas ārlietu ministrs. Viņš atkāpās no šī amata aptuveni pirms mēneša. Ārlietu ministra krēslu viņš bija ieņēmis arī no 2005. līdz 2009.gadam. Vēl iepriekš Šteinmeiers bija kādreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera biroja vadītājs.

Pēdējos gados Šteinmeiers ir spēlējis aktīvu lomu Ukrainas konflikta risināšanā. Tajā pašā  laikā Baltijā neizpratni bija izsaukuši viņa mudinājumi uz dialogu ar Krieviju. Atšķirībā no kancleres Angelas Merkeles, kura pārstāv Kristīgo demokrātu partiju,

Šteinmeiers nekad nav bijis liels Krievijai uzlikto sankciju atbalstītājs.

Arī kopumā Vācijas sociāldemokrāti tiek uzskatīti par partiju, kas ir draudzīgāk noskaņota pret Maskavu.

Tomēr valsts prezidenta amatā 61 gadu vecajam Šteinmeieram nebūs lielas ietekmes uz politiku, jo šis amats lielā mērā ir ceremoniāls.

Iepriekšējais Vācijas valsts galva Joahims Gauks vecuma dēļ atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Gaukam ir 77 gadi.

Visticamāk, šī būs viena no pēdējām reizēm, kad abas lielās koalīcijas partijas publiski izrāda vienotību. Jau tuvākajā laikā starp tām sāksies sīva cīņa par kanclera krēslu. Bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca atgriešanās Vācijas politikā iedeva jūtamu popularitātes pieaugumu sociāldemokrātiem. Tādēļ Šulcs ir kļuvis par nopietnu kandidātu uz kanclera krēslu.

Tomēr arī Merkele nebūt negatavojas viegli padoties pirms 24. septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti