Vatikāna korespondents Pulella atzīst, ka šajā vizītē drošības pasākumi bija stingrākie, kādus viņam gadījies pieredzēt. “Kopā ar pāvestiem esmu ceļojis jau kopš 1982.gada, gandrīz 40 gadu. Šajā vizītē bez šaubām bija absolūti stingrākie drošības pasākumi.”
Irākā nemiernieku uzbrukumi un raķešu apšaudes joprojām nav nekas neierasts, tādēļ pāvesta Franciska drošības garantēšanai Irākas valdība norīkoja 10 000 karavīru.
“Žurnālistu mikroautobusu konvoju eskortēja pikaps, uz kura bija uzstādīti ložmetēji. Tādas automašīnas mūs pavadīja gan no labās, gan kreisās puses. Arī braucot uz lidostu no mūsu viesnīcas, visu laiku bija redzamas līdzīgas mašīnas. Tāpat visā maršruta garumā bija izvietoti arī kaujas tanki,” stāsta Pulella.
Cilvēks, kurā ieklausās
Irākas galvaspilsētā Bagdādē pāvests Francisks tikās ar politiskajiem līderiem, apmeklēja vietējo kristiešu kopienu. Tad devās uz dienvidiem, uz Nadžāfu, kuru šiītu musulmaņi uzskata par trešo svētāko pilsētu aiz Mekas un Medīnas. Nadžāfa ir musulmaņu svētceļnieku galamērķis, šiītu politiskās varas centrs Irākā. Te pāvests tikās ar ietekmīgo un viesus reti pieņemošo šiītu reliģisko līderi, lielajatollu Ali as Sistani.
Pāvesta un šiītu līdera tikšanās bija spēcīgs vēstījums musulmaņiem – gan lai veicinātu starpreliģiju dialogu, gan Irākas kristiešu minoritātes drošību. “Sistani fatvas, viņa rīkojumi un viedokļi ir ārkārtīgi svarīgi, lai apvienotu Irākas šiītus. Viņš ir cilvēks, kurā ieklausās,” norāda Pulella.
Pāvesta vizīte gan tikusi pretrunīgi vērtēta, jo noritēja laikā, kad turpinās Covid-19 pandēmija un Irākā inficēšanās gadījumu skaits bija sācis augt. Pats pāvests Francisks pret jauno koronavīrusu jau sapotēts, bet pasākumu laikā Irākā spēkā bija noteikti piesardzības protokoli. Tiesa, ne vienmēr pilnībā ievēroti. Francisks sacīja, ka pieņēmis lēmumu braukt uz Irāku, apzinoties riskus.
“Plānošana jau bija sākusies, gadalaiks bija piemērots laikapstākļu ziņā, jo vēlāk Irākā būs ļoti karsts. Tādēļ Vatikāns turpināja gatavošos vizītei, un tā notika. Pāvests atzina un skaidroja, ka jā, bija bažas par Covid situāciju. Vatikāns pamatā to atstāja Irākas valdības un Irākas baznīcas ziņā: kā nodrošināt piesardzības pasākumus attiecībā uz Covid.”
Mosulas brūces
Francisks Irākā ieradās vairāku iemeslu dēļ. Gan lai iedrošinātu sarūkošo Irākas kristiešu kopienu, gan veicinātu starpreliģiju dialogu, aicinot izbeigt sašķeltību un neiecietību. Francisks teica, ka juta pienākumu apmeklēt Irāku, jo tā tik daudz cietusi.
“Šeit, Irākā, cik daudz jūsu brāļu un māsu, draugu un līdzpilsoņu nes kara un vardarbības brūces, gan redzamas, gan neredzamas brūces,” atzina pāvests.
Iespējams, visneizdzēšamāko iespaidu uz pāvestu atstāja svētdien notikušais Mosulas apmeklējums. Savulaik džihādistu grupējuma “Islāma valsts” kontrolēts bastions, kurā teroristi nogalināja gan kristiešus, gan musulmaņus, kurus uzskatīja par ķeceriem. Sagrauta kaujās, Mosula joprojām nav atguvusies. Arī Pulella, jautāts par vizītes spilgtāko brīdi, atbild nevilcinoties.
“No vietām, kur esmu pabijis kopā ar trīs pāvestiem visos viņu ceļojumos, Mosula bija visšokējošākā. Cik gan cilvēki var būt nežēlīgi! Visa vecpilsēta izskatījās, it kā to desmit reizes grāvusi zemestrīce.
Esmu ziņojis par zemestrīcēm šeit Itālijā, arī postošo 1980. gada zemestrīci. Tas bija tāpat, kā ieiet zemestrīces sagrautā zonā, bet šeit tās bija bumbas un terors, kas iznīcināja pilsētu.”
“Domāju, ka arī pāvestu Francisku šis pārdzīvojums aizkustināja visvairāk. To varēja redzēt viņa sejā.”
