Par spīti karam ukraiņi gandrīz visā valstī sākuši sējas darbus

Ukraina, dēvēta arī par Eiropas maizes klēti, ir viena no lielākajām lauksaimniecības produktu eksportētājām pasaulē. Krievijas uzsāktā kara dēļ šogad apgrūtināti lauku darbi – daudzi lauksaimnieki devušies cīņā pret iebrucējiem, ir sapostītas saimniecības un mīnētas teritorijas. Arī bloķēto ostu dēļ nav iespējams eksportēt miljoniem tonnu labības. Par spīti tam zemnieki uzsākuši sēju.

Lai gan Krievijas karaspēks turpina Ukrainas bombardēšanu, ukraiņu zemnieki gandrīz visās valsts daļās sākuši sējas darbus. Taču aktīvu kauju un apšaužu dēļ tas nav bijis iespējams Luhanskas apgabalā valsts austrumos, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Pēc tam, kad ukraiņi vietām atspieduši krievu karaspēku, iedzīvotājiem ir iespēja doties mājup.

Precīzāk – aplūkot, kas no tām palicis pāri.

Lauksaimnieki atgriezušies arī Malajas Rogaņas ciematā, cerot atsākt lauka darbus. Ļubovas saimniecību, arī kūti, kurā atradās viņas mājlopi, iebrucēji apšaudīja, līdz tā nodega. Viņas saimniecība iepriekš bija nodrošinājusi pārtiku tuvējiem ciemiem.

"Viņi apšaudīja ar sprādzienbīstamiem lādiņiem. Mums ir ieeja tikai vienā pusē. Kad viņi apšaudīja ieeju, mēs neviens nevarējām tur ieiet. Tur uzreiz sāka degt. Uz jumta bija arī siens. Jumts un šis siens sāka degt. Sivēni un teļi – viņi izcepās dzīvi, viņi dega," stāstīja sieviete.

Ukraina un Krievija kopā saražo vairāk nekā trešdaļu pasaules kviešu un miežu, 52% kukurūzas un vairāk nekā 50% saulespuķu eļļas un sēklu.

Ukrainas valdība līdz gada beigām pārtraukusi kviešu, rudzu, miežu, prosas un sāls eksportu, kā arī stingri ierobežos kukurūzas, griķu, cukura un dzīvo liellopu pārdošanu uz ārvalstīm. Tas darīts, rūpējoties par pārtikas drošību pašā Ukrainā.

Ļvivas apgabala Lauksaimniecības departamenta vadītāja norādīja: "Tā kā Ukraina ir daudzu veidu lauksaimniecības produktu eksportētāja, mūsu valdībai ir tiesības ierobežot eksportu noteiktu apstākļu dēļ, piemēram, tagad, lai to regulētu un ierobežotu dažu kategoriju produktu eksportu, lai nodrošinātu pārtikas drošību Ukrainā."

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Ukraina līdz šim bijusi sestā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

Jau vairākas nedēļas faktiski ir apstājies labības eksports no Ukrainas, jo valsts ostu darbību bloķē krievu okupanti. Bez Ukrainas labības piegādēm starptautiskajā lauksaimniecības produkcijas tirgū gaidāms deficīts un cenu kāpums.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt