Igaunijā starp sporta veidiem, kuros šādi treniņi atļauti, ir teniss, peldēšana, bet grupu nodarbības gan nav atļautas.
Daudziem gaidīta ir bijusi arī kafejnīcu un restorānu āra terašu atvēršana, kuras no 3. maija varēs uzņemt viesus līdz 9 vakarā. Vienlaicīgi gan izvirzīta prasība, ka āra kafejnīcās drīkst būt aizņemtas ne vairāk kā puse no vietām un apmeklētāju nedrīkst būt vairāk par 10. 2+2 princips no pirmdienas attiecināms arī uz muzeju un izstāžu apmeklētājiem.
Pagājušās diennakts laikā Igaunijā konstatēti 179 jauni inficēšanās gadījumi. Pozitīvi ir bijuši 6 procenti no visiem veiktajiem testiem. Dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā šis skaitlis ir 8,3 procenti.
Tikmēr Lietuvā, kur maija sākums atnācis ar spēcīgu sniegu, diennakts laikā konstatēti 655 jauni inficēšanās gadījumi, bet divu nedēļu perioda vidējais pozitīvo testu skaits ir nedaudz virs 6 procentiem. Taču par spīti tam, arī Lietuvā pirmdien stājas spēkā vairāki atvieglojumi. Tā, piemēram, arī Lietuvā no šodienas klātienes mācības atsākas 12. klašu audzēkņiem.
No 3. maija Lietuvā darbu atsāk tirgi un citas tirdzniecības vietas.
Tirgotājiem Lietuvā jānodrošina, lai uz vienu pircēju tiktu garantēti vismaz 15 kvadrātmetri platības, bet centros, kur vienlaicīgi strādā vairāki tirgotāji, šai platībai jābūt pat 50 kvadrātmetriem.
Lietuvas mazo uzņēmumu asociācijas vadītāja Zita Sokorene norādīja, ka uzņēmēji šai dienai ir īpaši gatavojušies, jo līdz šim arī valdības sniegtais atbalsts ir bijis salīdzinoši mazs. Asociācijas vadītāja arī prognozē, ka šis gads mazajiem uzņēmumiem būs ļoti smags un, visticamāk, runa nevar būt vis par peļņu, bet gan tikai par uzņēmumu izdzīvošanu.
Vienlaicīgi Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 3. maija rītā tika atvērta reģistrācija uz vakcinēšanos personām no 45 gadu vecuma. Kā ziņoja Lietuvas sabiedriskais medijs, vien stundu pēc reģistrācijas uzsākšanas pieteikumu ir bijis tik daudz, ka elektroniskās pieteikšanās sistēma piedzīvojusi pirmos nopietnos sarežģījumus.
Tikmēr Lietuvas medicīnas arodbiedrības paudušas neapmierinātību ar nesaņemto algas paaugstinājumu, kas paredzēts pirms trijiem gadiem noslēgtajā koplīgumā ar Veselības ministriju. Līgums nosaka, ka mediķu algām kopš gada sākuma bija jākāpj par 9 procentiem, taču tas nav noticis. Premjerministre Ingrīda Šimonīte gan norādījusi, ka, izskatot budžeta grozījumus, nepieciešamais finansējums mediķiem, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, tiks atrasts, bet algu palielinājumu visiem mediķiem gan nāksies atlikt uz vēlāku laiku.
