Viņš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados vadīja militāru režīmu, bet tagad raksturo sevi kā jaunpievērstu demokrātu.
Analītiķi prognozē, ka jaunajam prezidentam nāksies saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem, cīnoties ar islāma radikāļu grupējumu “Boko Haram”, nabadzību un novājināto ekonomiku.
Buhari norādījis, ka šīs vēlēšanas ir pierādījums Nigērijas vēlmei panākt demokrātiskas pārmaiņas.
Šīs prezidenta vēlēšanas noteikti ieies Nigērijas vēsturē ar to, ka pirmo reizi kopš neatkarības pasludināšanas no Lielbritānijas 1960.gadā esošais prezidents ir zaudējis kopumā godīgās vēlēšanās. Vairāk nekā 50 gadu laikā Nigērijā notikuši seši valsts apvērsumi, vēlēšanās notikušas krāpšanas vai rezultātus atcēluši militāristi.
Taču šoreiz cīņa par valsts vadītāja krēslu ir izrādījusies ļoti sīva, dodot cerību uz demokrātiskām pārmaiņām gan pašā valstī, gan pārējā Āfrikas reģionā.
Vēlēšanu oficiālie dati liecina, ka par jauno Nigērijas prezidentu ir ievēlēts 72 gadus vecais Muhhamadu Buhari, kurš astiņdesmito gadu vidū nāca pie varas militāra apvērsuma laikā un vadīja valsti ar stingru roku, taču pats tika gāzts jau cita apvērsuma laikā.
Buhari, kurš tagad sevi dēvē par pārliecinātu demokrātu, par nepilniem 2,6 miljoniem balsu apsteidzis līdzšinējo prezidentu Gudlaku Džonatanu. Visu Progresīvo kongresa partijas līderis Buhari tādējādi ir kļuvis par pirmo opozīcijas kandidātu, kuram izdevies uzvarēt vēlēšanās. Neilgi pēc rezultātu paziņošanas Buhari slavējis savu sāncensi Džonatanu, norādot, ka viņš ir bijis cienīgs pretinieks, piedāvājot viņam arī draudzīgu roku turpmākajai sadarbībai.
Buhari arī norādījis, ka vēlēšanu rezultāts pierāda Nigērijas iedzīvotāju cerības uz labāku nākotni un vēlmi panākt pārmaiņas. Vēlēšanās zaudējušais prezidents Gudlaks Džonatans ir atzinis savu sakāvi, piebilstot, ka viņš bija solījis brīvas un godīgas vēlēšanas un tādas tās arī ir bijušas.
Džonatans arī uzsvēris, ka viņa uzvara apliecinot tautas ticību demokrātiskajām vērtībām, piebilstot, ka vienotība, stabilitāte un progress ir daudz svarīgāki par personiskajām ambīcijām vai izlietām asinīm.
Taču kā norāda analītiķi, salīdzinoši nelielais balsu pārsvars jaunievēlētajam prezidentam nebūt nesola vieglas dienas. Galvenokārt jau tāpēc, ka vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ar rezultātiem nebūs apmierināti.
Turklāt valstī ir aktivizējušies arī islāmistu kaujinieki no grupējuma “Boko Haram”, kas jau nogalinājis vairākus tūkstošus cilvēku, cenšoties nodibināt islāma valsti.
Bijušais militārais vadītājs Buhari, kurš pats savulaik izdzīvojis “Boko Haram” sarīkotā atentāta mēģinājumā, tiek uzskatīts par labāku līderi cīņā pret radikālajiem islāmistiem. To apliecina arī viņa pārliecinošā uzvara Borno štatā, kur “Boko Haram” aktivitātes izjustas visvairāk.
Nigērijas vēlēšanu iznākumu atzinīgi novērtējusi Āfrikas Savienība, kas arī atzinīgi izteikusies par Nigērijas demokrātijas brieduma pakāpi. Āfrikas Savienība arī paudusi cerību, ka par spīti visam Nigērijas tauta būs vienota, pārvarot dažādus stabilitātes, drošības un attīstības izaicinājumus. Kā norāda aģentūra FP, daudzi no Nigērijas iedzīvotājiem cer, ka Visu Progresīvo partija attaisnos sava logo jēgu – logo redzama no zariem izveidota slota, ar kuru simboliski tikšot aizslaucīti valdības līdzekļu izsaimniekošanas un korupcijas gadi.
Sava favorīta uzvaru ar plašām svinībām atzīmēja tūkstošiem Nigērijas iedzīvotāju. Viņi dejoja un dažādos veidos pauda savu sajūsmu.
Nigērija ir lielākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita. Straujo ekonomisko izaugsmi tai nodrošina naftas atradnes Gvinejas līča krastā.
