Hans ir saņēmis 1,31 miljonu londoniešu balsis, savukārt premjera Deivida Kamerona Konservatīvās partijas biedrs Zaks Goldsmits ir ieguvis 0,99 miljonus balsu.
Pirms Hana Lielbritānijas galvaspilsētā četrus gadus valdīja leiborists Kens Livingstons un nākamos četrus konservatīvo pārstāvis Boriss Džonsons.
Sadiks Hans - pakistāniešu izcelsmes politiķis, kura tēvs bija autobusa šoferis -, savā uzrunā pauda prieku, ka ir ievēlēts "kāds, kurš ir tāds, kā es". Viņš arī solīja būt par "visu londoniešu mēru".
Londonai šis ir vēsturisks brīdis, tā kā pilsētu nekad nav vadījis musulmaņu izcelsmes politiķis, kurš turklāt aktīvi atbalsta Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā (ES).
Ārvalstu medijos izskanējuši minējumi, ka ļoti aktīvi vēlēšanās balsojuši un Hanu atbalstījuši Londonā mītošie citu ES valstu pilsoņi.
Bijušais cilvēktiesību advokāts 45 gadus vecais pakistānietis Sadiks Hans ir dzimis Londonas dienvidos, vienkāršā strādnieku ģimenē. Viņa tēvs bija autobusa vadītājs un māte – šuvēja. Kuplā septiņu bērnu ģimene mitinājās britu valdības subsidētā namā.
Pabeidzis skolu, Hans iestājās Londonas Universitātē, kur apguva jurista profesiju un ilgus gadus nostrādāja cilvēktiesību nozarē, vadot arī Anglijas un Velsas lielāko cilvēktiesību organizāciju „Liberty””.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Hans savas aktīvās darbības rezultātā iekļuva britu parlamentā arī kā vēsturē pirmais musulmanis un no 2009. līdz 2010. gadam bija Lielbritānijas transporta lietu ministrs, taču bija spiests no amata aiziet, kad leiboristu valdību nomainīja konservatīvo un liberāļu veidotā koalīcija.
Hans ir zināms kā praktizējošs un pasaulei atvērts musulmanis. Viņš ir atbalstījis geju laulības, par to saņemot draudus no radikāliem ticības brāļiem, un, lai gan pats nelieto alkoholu, apmeklē krogus un ir iestājies pret to slēgšanu. Hanam ir divi bērni, un viņa dzīvesbiedre Sadija arī ir juriste. Viņš ir uzrakstīji grāmatu par musulmaņu dzīvi Londonā.
Pilsētas mēra krēslā Hans ir nokļuvis ne bez cīņas, ko mediji raksturo kā pietiekami skarbu un nežēlīgu. Goldsmits pārstāvēja premjerministra Deivida Kamerona vadītos konservatīvos. Hanam nācās atspēkot pārmetumus, ka, būdams musulmanis, viņš ir saistīts ar islāma ekstrēmistiem. Noskaities Hans to nodēvēja par konservatīvo izvērstu šķebinošu un vēlētājus maldinošu kampaņu.
Uzreiz pēc balsošanas galīgo rezultātu paziņošanas Hans uzsvēra, ka Londona ir izvēlējusies cerību un vienotību baiļu un šķelšanās vietā un ka viņš būs visu londoniešu mērs, kurš asi cīnīsies pret teroru un ekstrēmismu.
„Es uzaugu piepilsētas rajonā tikai dažas jūdzes no šejienes. Tolaik man pat sapņos nevarēja rādīties, ka tāds kā es varētu kļūt par Londonas mēru.
Es vēlos pateikties absolūti visiem londoniešiem, kuri šo dienu ir padarījuši par iespējamu. Man ir daudz ieceru un ambīciju. Es vēlos dot tās pašas iespējas ikvienam šeit dzīvojošajam, kuras savulaik šī pilsēta deva man un manai ģimenei," sacīja Hans.
Hans amatā nomaina līdzšinējo Londonas mēru, visai ekscentrisko konservatīvo politiķi Borisu Džonsonu, kurš, būdams valdības vadītāja Deivida Kamerona partijas biedrs, pēdējā laikā pieslējās ES kritiķu frontei, iesaistoties kampaņā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Ar šādu vēstījumu kampaņā piedalījās arī Hana konkurents konservatīvais Goldsmits.
Pretēji Džonsonam un Goldsmitam Hans stingri atbalsta Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, īpaši iestājoties par aptuveni miljonu citu ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Londonā un, pēc Hana vārdiem, būtu spiesti pilsētu pamest, ja Lielbritānija no ES izstātos. Lēš, ka pašvaldības vēlēšanās ir bijusi liela tieši šīs Londonas sabiedrības līdzdalība, kas, tiesa, nebūdami britu pilsoņi, nevarēs piedalīties referendumā.
Taču eksperti norāda, ka Hana ievēlēšana tik un tā ir būtisks pagrieziena punkts pirms 23. jūnijā gaidāmā referenduma par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no bloka. „Ja Londonā uzvarētu politiķis, kurš atbalstītu izstāšanos, tā būtu pamatīga premjerministra Deivida Kamerona un kopumā ES atbalstītāju kampaņas sakāve,” norāda analītiķi.
Londona ir ne tikai būtisks Eiropas, bet arī pasaules finanšu centrs, un jau iepriekš izskanējušas bažas, ka, Lielbritānijai izstājoties no bloka, tā zaudētu lielu daļu savas ietekmes.