Dienas notikumu apskats

Bērnu tiesību aizsardzības vadlīnijās ieteic sadarboties ar britu sociālajiem dienestiem

Dienas notikumu apskats

Jūrmalas domes vairākums pieņem pretrunīgi vērtētas izmaiņas teritorijas plānā

Par kara noziegumiem un genocīdu bijušajam Bosnijas serbu līderim 40 gadu cietumsods

Par kara noziegumiem un genocīdu bijušajam Bosnijas serbu līderim 40 gadu cietumsods

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tiesneši Nīderlandes pilsētā Hāgā ceturtdien, 24. martā, par vainīgu kara noziegumos un genocīdā Sarajevā atzina bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču un piesprieda viņam 40 gadu cietumsodu, vēsta AFP.

Viņš atzīts par vainīgu genocīdā par asiņaināko slaktiņu kopš Otrā pasaules kara, kad Srebrenicā tika nogalināt vairāki tūkstoši musulmaņu vīriešu.

Karadžičs ir viena no augstākajām politiskajām amatpersonām, kura atzīta par vainīgu noziegumos 90.gadu karos Balkānos. Viņa tiesas process, kas ilga astoņus gadus, tiek uzskatīts par vienu svarīgākajiem kopš Otrā pasaules kara.

Bijušais Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs bija apsūdzēts par Bosnijas kara laikā 1990. gadu pirmajā pusē pastrādātajiem noziegumiem, tostarp genocīdu un noziegumiem pret cilvēci. ANO Starptautiskajā kriminālnoziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai viņam bija izvirzītās 11 apsūdzas.

ANO tribunāla tiesneši šodien paziņoja, ka 70 gadus vecais Karadžičs atzīts par vainīgu 10 no 11 apsūdzībām.

Spriedumu nolasīja tribunāla galvenais tiesnesis Ogons Kvons.

Karadžičam bija izvirzītas divas apsūdzības par genocīdu. Viņu atzina par nevainīgu attiecībā uz pirmo apsūdzību, kas attiecas uz genocīda pastrādāšanu vairākās bosniešu pilsētās un ciematos Bosnijas kara laikā.

Bet tribunāls viņu atzina par vainīgu otrajā apsūdzībā par genocīdu – Srebrenicā. Nolasot spriedumu, tiesnesis atzina, ka Karadžičs, kurš bija Bosnijas serbu vadības virsotnē, ir "individuāli krimināli atbildīgs" par musulmaņu genocīdu Srebrenicā, slepkavībām, vajāšanu, kā arī par ANO miera uzturētāju saņemšanu par ķīlniekiem. Srebrenicas slaktiņā 1995. gadā tika nogalināt vairāk nekā 7000 Bosnijas musulmaņu vīriešu un zēnu.

Tas bija asiņainākais slaktiņš Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Karadžičs atzīts par vainīgu vēl deviņās apsūdzībās, tostarp slepkavībām, vajāšanām un ķīlnieku saņemšanām. Arī par noziegumiem pret cilvēci attiecībā uz 44 mēnešus ilgušo Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu, kurā gāja bojā 10 tūkstoši cilvēku. Šis aplenkums nosaukts par terora kampaņu.

Tribunāla galvenais tiesnesis noslēgumā paziņoja, ka 70 gadus vecajam Karadžičam piespriesti 40 gadi cietumā.

Spriedums iezīmē noslēgumu tiesas procesam, kas ilga astoņus gadus. Pēc Bosnijas kara beigām Karadžičs 13 gadus bēguļoja, līdz tika aizturēts 2008.gada jūlijā Belgradā. Tiesas procesa ietvaros tika izskatīts vairāk nekā 110 000 lappušu ar dokumentētiem pierādījumiem. Bosnijas karš prasīja vairāk nekā 100 000 cilvēku dzīvības.

Bijušais Bosnijas serbu prezidents Karadžičs ir augstākā profila politiķis, kurš atzīts par vainīgu par Bosnijas kara laikā pastrādātajiem noziegumiem pēc tam, kad par vainīgu tika atzīts bijušais Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs, kurš 2006.gadā nomira cietuma kamerā Hāgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti