ASV Nacionālās drošības aģentūra ievāc simtiem miljonus kontaktu sarakstu no personiskajām elektroniskajām pasta adresēm un tērzēšanas ziņu dienestiem visā pasaulē. Kā liecina laikraksta „The Washington Post" rīcībā nonākusī informācija, kuru tam sniedzis bijušais CIP analītiķi Eduards Snoudens, par šādu datu ievākšanas programmu iepriekš nav ticis ziņots, jo tā joprojām ir slepena.
Šī programma pārtver interneta lietotāju e-pasta adreses un draugu kontaktinformāciju, ko lietotāji ievada, uzsākot darbu kādā interneta vietnē, vai sinhronizējot savus datorus vai mobilos telefonus ar informāciju, kas tiek glabāta attālinātos serveros jeb tā dēvētajos mākoņos.
Lai arī šī programma parasti nav vērsta pret kādu konkrētu indivīdu, Nacionālās Drošības aģentūras iegūtā informācija ļauj izveidot milzīgu datu bāzi, kurā iespējams izskaitļot saistību starp daudz mazākiem ārvalstu izlūkošanas objektiem. Kā liecina atklātībā nonākusī informācija, ik dienu aģentūra no interneta kompānijas „Yahoo" vien iegūst ap 440 tūkstošiem lietotāju adrešu grāmatas, 105 tūkstošus no „Hotmail", gandrīz 83 tūkstošus no sociālā tīkla „Facebook", 34 tūkstošus no „Gmail", kas kopā veido vairāk nekā 250 miljonus gadā.
Kā norāda izlūkošanas eksperti, iegūtā informācija ir daudz efektīvāka nekā pat telefonsarunu noklausīšanās, jo parasti adrešu grāmatās ir minēts ne tikai cilvēka vārds un uzvārds, bet arī telefona numurs, adrese un arī dati par ģimeni. Turklāt bieži vien iespējams iegūt arī pirmās rindiņas no nosūtītajām vēstulēm. Tāpēc ekspertiem ir diezgan viegli izveidot personas portretu, kā arī tās profesionālo, politisko vai reliģisko uzskatu loku. Lai arī Nacionālās drošības aģentūrai ir atļauts iegūt šādu informāciju tikai ārpus Savienotajām Valstīm, bieži vien izsekošana vērsta arī pret amerikāņiem, kas strādā ārvalstīs. Arī lielo interneta kompāniju datu serveri lielākoties atrodas ārpus ASV, bet par informācijas pārtveršanu ASV interneta kompānijas pat nav jāinformē.
Taču ASV Nacionālās drošības aģentūra saskaras arī ar nopietniem traucēkļiem, proti, surogātpastu jeb tā dēvēto spamu. No 144 miljardiem ik dienu nosūtīto elektronisko pastu gandrīz 69% procenti ir tieši spams. Šādas elektroniskās vēstules, kas sūtītas no viltus adresēm, pārslogo datu serverus, bet noderīgu izlūkošanas informāciju atbildīgajiem dienestiem nesniedz.
