Parlamenta vēlēšanas Īrijā notika jau februārī, taču toreiz nevienai no politiskajām partijām neizdevās iegūt vairākumu, bet sarunas par koalīcijas veidošanu ievērojami aizkavēja Covid-19 pandēmija. Šajā pārejas posmā premjerministra pienākumus turpināja pildīt līdzšinējais valdības vadītājs Leo Varadkars.
Kopš Īrijas neatkarības pasludināšanas valdību vienmēr ir vadījusi kāda no lielākajām partijām – “Fianna Fail” vai “Fina Gael”. Taču mēneša sākumā abu konkurējošo centrisko partiju, kā arī mazākās un daudz progresīvākās Zaļās partijas, līderi panāca vēsturisku vienošanos par koalīcijas valdības programmu. Savukārt šīs nedēļas laikā partiju pārstāvji pauda savu apstiprinošo attieksmi pret to. Vienīgā formalitāte, kas vēl bija atlikusi, bija balsojums par nākamo premjerministru jeb Tīšoku (“Taoiseach”). Šim amatam tika nominēts partijas ''Fianna Fail'' līderis Mihāls Mārtins. Lai, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus, apstiprinātu viņu amatā, 27. jūnijā Dublinas konferenču centrā, nevis parlamenta ēkā, notika īpaša parlamenta sēde. Tajā par Mārtinu nobalsoja jaunās koalīcijas deputāti un arī vairāki neatkarīgie deputāti.
Tūlīt pēc apstiprināšanas amatā Mihāls Mārtins uzsvēra, ka galvenais izaicinājums, nenoliedzami, ir cīņas turpināšana ar koronavīrusu, darot visu iespējamo, lai palīdzētu valstij atkopties pēc iespējas īsākā laikā.
Tāpat Mārtins atzinis, ka partiju vidū joprojām valda atšķirības, kuras arī nāksies pārvarēt.
“Atkopšanās un atjaunošanās. Šīs ir galvenās tēmas, kas ir pamatā visai valdības programmai, par kuru ir vienojušās “Fianna Fail”, “Fina Gael” un Zaļā partija, un kuru ir apstiprinājis pārliecinošs mūsu biedru vairākums. Mūsu trijām partijām ir ļoti atšķirīga vēsture. Mēs nevaram, un no mums arī nevar gaidīt, ka mēs būsim vienisprātis par visu. Taču mēs esam spējuši vienoties par demokrātiskajiem pamatprincipiem, kā arī sabalansētu un visaptverošu programmu. Mēs labi apzināmies, ka mums būs smagi jāstrādā, lai veidotu uzticību arī savā starpā, kā arī ar cilvēkiem, kurus mums ir tas gods un iespēja pārstāvēt. Kļūšana par brīvas republikas premjerministru ir viens no lielākajiem godiem, kādu ir iespējams saņemt,” norādīja Mihāls Mārtins.
Sagaidāms, ka Mārtins premjerministra postenī atradīsies līdz 2022. gada decembrim, kad valdības vadītāja amatā atgriezīsies pašreizējais premjers Leo Varadkars. Viņa popularitātes reitings pašlaik ir aptuveni 75 procenti, un tas tiek skaidrots gan ar Varadkara vadītās “Fina Gael” darbību, cīnoties ar koronavīrusa pandēmiju, gan ar stingro nostāju “Brexit” sarunās ar Londonu.
Jaunā koalīcijas vienošanās ir nodrošinājusi to, ka februāra vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī īru republikāņu partija “Sinn Fein” tagad kļūs par lielāko opozīcijas spēku.
Eksperti prognozē, ka šāds iznākums “Sinn Fein” pat ir ļoti izdevīgs un tas var vēl vairāk palielināt partijas popularitāti nākamajās vēlēšanās.
