Par Igaunijas prezidentu ievēlē varas partiju virzīto kandidātu Alaru Karisu

ĪSUMĀ:

• Par Alaru Karisu prezidenta amatā balsoja 72 deputāti. 
• Igaunijas prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 68 no 101 Rīgikogu deputāta balss.
• Kariss bija vienīgais Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrētais kandidāts amatam.
• Igaunijas valdošā koalīcija virzīja Karisa kandidatūru.
• Karisu ievēlēja otrajā balsošanas kārtā, pirmajā kārtā balsu nepietika.
• Jaunievēlētais prezidents oficiāli amatā stāsies 11. oktobrī.
• Par galvenajām prioritātēm amatā Kariss nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.
• Salīdzinot ar līdzšinējo prezidenti Kersti Kaljulaidu, Kariss esot politiski neitrāls.

No kopumā 80 deputātiem, kas piedalījās balsojumā, par Karisu prezidenta amatā balsoja 72 deputāti, bet astoņi vēlēšanu biļeteni bija atstāti tukši. Līdz ar to Kariss ieguva nepieciešamās divas trešdaļas jeb 68 deputātu balsis.

Kariss bija vienīgais Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrētais prezidenta amata kandidāts. 

Kariss oficiāli stāsies amatā pēc zvēresta nodošanas 11. oktobrī. Igaunijā prezidentu ievēlē uz piecu gadu termiņu. 

Uzrunā pēc balsošanas rezultātu paziņošanas Kariss pateicās gan tiem deputātiem, kuri par viņu balsoja, gan tiem, kuri par viņu nebalsoja. Viņš norādīja: “Kā prezidents es esmu gatavs sadarboties ar visām Rīgikogu frakcijām un visiem politiskajiem spēkiem.”

Par savām galvenajām prioritātēm amatā viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.

Jaunievēlētais Igaunijas prezidents Kariss pirmajā parlamenta balsojumā 30. augustā neieguva nepieciešamo vairākumu – vismaz 68 balsis – ievēlēšanai valsts pirmās personas amatā. Pirmdien no kopumā 79 deputātiem, kas piedalījās balsojumā, par Karisu prezidenta amatā balsoja 63 deputāti, bet 16 iemeta vēlēšanu urnā tukšu aploksni.

Alars Kariss

Dzimis

1958.gada 26.martā

Izglītība

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes absolvents

Studējis arī vairākās universitātēs Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē

Karjera

2018. Igaunijas Nacionālā muzeja direktors 

2013.–2018. Igaunijas valsts kontrolieris 

2007.–2012. Tartu Universitātes rektors

2003.–2007. Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes rektors 

Apbalvojumi

2019. gadā apbalvots ar Latvijas Atzinības krustu

Jau iepriekš bija zināms, ka Karisu atbalstīs valdošā koalīcija ar 59 balsīm, ko veido Reformu partija un Centra partija, tomēr vēl desmit balsis bija nepieciešamas no opozīcijas partijām "Tēvzemes" vai Sociāldemokrātiskās partijas. Tāpat bija skaidrs, ka trešā lielākā Rīgikogu frakcija – Igaunijas Konservatīvā tautas partija – par Karisu nebalsos.

Pēc pirmdienas nesekmīgā balsojuma Sociāldemokrātiskā partija atzīmēja, ka nezināja pietiekami daudz par Karisu, lai atdotu balsis par viņu. Tomēr otrdienas rītā pēc partijas valdes un Karisa tikšanās politiskā spēka līderi aicināja savus parlamentāriešus atbalstīt Karisa kandidatūru. Tāpat arī “Tēvzemes” politiķi pirms balsojuma atklāja, ka lēmuši atbalstīt Karisa kandidatūru prezidenta amatam. 

Vairāku valstu amatpersonas jau sveikušas jaunievēlēto Igaunijas prezidentu, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Kaljulaida ir polarizēta, bet Kariss – neitrāls

Līdzšinējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras amata termiņš beigsies 10. oktobrī, šomēnes pauda gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču viņai nebija pietiekams parlamentā pārstāvēto partiju atbalsts. Tomēr nesen veiktā aptaujā igauņi kā vēlamāko kandidāti atzinuši tieši Kaljulaidu. Līdzšinējā prezidente Kaljulaida Igaunijas prezidenta amatā tika ievēlēta 2016. gada oktobrī kā parlamentā pārstāvēto partiju kompromisa kandidāte.

Kaljulaidas kandidatūrai iebilda koalīcijā esošā Centra partija, kuras līderis Jiri Ratass vadīja iepriekšējo valdību koalīcijā ar tēvzemiešiem un nacionālistiski noskaņoto populistisko EKRE. Kaljulaida nevairījās kritizēt šo valdību, tādēļ partijas iebilst, ka viņa nav pietiekami neitrāla iekšpolitikā.

Laikraksta "Postimees" žurnālists Meinards Pulks pirms prezidenta vēlēšanām atzina, ka Igaunijas parlamenta balsojuma rezultāts par jauna valsts prezidenta ievēlēšanu ir ļoti grūti prognozējams. Vienlaikus žurnālists skaidroja, ka atšķirība starp Kaljulaidu un Karisu ir tāda, ka Kaljulaida ir polarizēta, bet Kariss ir apolitisks un neitrāls, tādēļ arī igauņu attieksme pret viņu ir neitrāla.

'“Pie Karisa plusiem un spēcīgās puses varu minēt to, ka viņš nav polarizējošs kā Kaljulaida, viņš ir sabalansēts un mērens. Ja runājam par viņa pieredzi, tad viņš ir bijis universitāšu rektors un Igaunijas valsts kontrolieris un šie amati tiek augstu vērtēti. Bet mīnuss ir tāds, ka viņam pietrūkst jebkādas pieredzes politikas lauciņā,” skaidroja Pulks.

Igaunijā dzīvojošais žurnālists Madiss Musts sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka prezidentu izdevies ievēlēt salīdzinoši ātri, jo nebija nepieciešams elektoru kolēģijas balsojums. Tomēr prezidenta kandidātu izvirzīšanas process un politiskās diskusijas notikušas ļoti klusi un slēpti no sabiedrības. Karisa kandidatūra parādījusies no nekurienes.

“Visu vasaru sarunas politiķu vidū notika kuluāros. Netika pieminēts neviens kandidāts. Alara Karisa vārds tika izsludināts tikai pirms divām nedēļām un cilvēki īsti nezina, kas viņš ir. Protams, no ārpuses liekas dīvaini, ka galu galā mums oficiāli bija tikai viens kandidāts,” sacīja Musts.

Igauņu žurnālists Musts uzsvēra, ka Kariss šķietami ir nosvērts un inteliģents. Līdz šim savās intervijās nav plaši izteicies un esot grūti pateikt, kas varētu būt viņa galvenās prezidentūras tēmas, tomēr sagaidāms, ka tā noteikti būs izglītība, ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi. Tāpat Musts sacīja, ka Kariss izprot prezidenta lomu sabiedrībā un viņam ir cerība kļūt arī par visas tautas prezidentu.