Grieķija jau daudzus gadus atrodas smagā finanšu krīzē, un, iegūstot miljardiem eiro lielu aizdevumu, ir arī lielos starptautiskos parādos.
Andreass Džordžio ir bijušais Grieķijas Statistikas aģentūras vadītājs, kurš stāsies tiesas priekšā par valsts nacionālo interešu neievērošanu. Statistiķi apsūdz par viņa veiktajām budžeta deficīta un parāda prognozēm 2009. gadā, kad Grieķija nonāca milzīgā finanšu un ekonomiskajā krīze, kas valstij turpmākajos gados lika vairākas reizes aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Džordžio tobrīd vadīja neatkarīgu statistikas aģentūru „Elstat”, kura bija ieguvusi labu reputāciju, bet izraisīja šoku pašmāju atbildīgajās institūcijās, kad prognozēja par diviem procentiem lielāku budžeta deficītu, nekā to bija noteikusi Finanšu ministrija, proti 15,4%, nevis 13,6%. Aizdevēji „”Elstat” prognozes atzina par pareizām un precīzām, un tās turpmāk kalpoja kā atskaites punkts visam Grieķijas aizdevumu procesam. Taču
kritiķi, kuru vidū ir gan valsts prezidents, gan ministri, norāda, ka Džordžio aprēķini, paredzot augstāku deficītu, ir likuši Grieķijai aizņemties vairāk naudas, nekā tas būtu bijis nepieciešams.
Džordžio no amata atkāpās pirms gada, un tagad dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa tiesāšana ir izsaukusi plašu citu valstu ekonomistu un statistikas nozares ekspertu sašutumu, kuri norādījuši, ka šādi Grieķijas politiķi cenšas uzvelt savu ilgu gadu neizdarības un izšķērdīgas politikas sekas uz citiem pleciem.
Arī Andreass Džordžio cīnās pretī šiem apgalvojumiem, sakot, ka visu līdz šim darījis pareizi un aprēķinus veicis precīzi un atbildīgi. Džordžio, kurš pats ir strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā, kritiku pret sevi sauc par absurdu. Lūk, kā viņu citē izdevums „Financial Times”:
„ Man šķiet, ka dzīvoju pasaulē, kur viss apgriezts kājām gaisā. Visu informāciju, ko apkopoja aģentūra, pārbaudījušas arī starptautiskās organizācijas un eksperti. Kādēļ tiek vajāta šāda aģentūra, kamēr citas iestādes, kuras izplatījušas krāpniecisku statistiku, izsprūk sveikā”
Džordžio tagad nopietni cīnās, lai saglabātu savu reputāciju, jo kritika ir ārkārtīgi nopietna, un zaudēšana tiesā būtu smags trieciens gan viņam kā profesionālim, gan arī nozarei kopumā.
Jāatgādina, ka krīzes dēļ Grieķija pēdējos gados ir bijusi spiesta trīs reizes prasīt palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem un kopumā ir saņēmusi vairāku simtu miljardu eiro lielu pabalstu, kuru ar laiku valstij nāksies atdot.
Grieķijā milzu krīzes un parādu dēļ pēdējos gados ir ieviesta smaga taupības programma, ir būtiski samazinātas algas, sociālie pabalsti, daudzi valsts sektorā strādājošie ir zaudējuši darbu un līdz ar to Grieķijā kopumā strauji ir pieaudzis bezdarbs, īpaši jauniešu vidū. Arī nesenie ''Eurostat'' dati liecina, ka katrs ceturtais grieķu jaunietis neatrodas nedz darba tirgū, nedz arī strādā. Tagad Grieķija sāk jaunu programmu ar Eiropas Savienības atbalstu, kuras nolūks ir vairāku tūkstošu jaunu cilvēku piesaistīšana darba tirgum.
