Par ES attīstības politikas mērķi pasludina izglītību

Skolas un bērni, kas konfliktu dēļ nevar iegūt izglītību, būs Eiropas Savienības (ES) attīstības politikas galvenais mērķis, tā ceturtdien secināts starptautiskā sanāksmē Briselē. Eiropas Komisija (EK) turpmāk atvēlēs vismaz divus miljardus eiro tieši izglītības projektiem dažādās pasaules valstīs. Skaitļi rāda, ka joprojām vislielākās grūtības iegūt iespēju mācīties ir tieši meitenēm.

Vairāk nekā 60 miljoniem bērnu pasaulē joprojām nav iespējams saņemt pašu vienkāršāko un pirmo izglītību. Tam par iemeslu ir dažādi apstākļi - karadarbība, nabadzība, skarbs klimats un citi šķēršļi. Lēš, ka vairums no šiem atstumtajiem un neizglītotajiem bērniem ir meitenes, kuras dzīvo konflikta zonās. Saskaņā ar EK datiem, vismazāk meiteņu skolas solos sēž arābu valstīs, Dienvidu un Rietumu Āzijā, kā arī Āfrikā. Tiesa gan tieši pēc statistikas datiem meitenes ir tās, kuras pašu pirmo izglītību biežāk izmācās līdz galam, tomēr viņām biežāk nav ļauts turpināt tālāk.

ES līdz šim bijusi viens no lielākajiem donoriem izglītības veicināšanai pasaulē, uzskatot, ka tas ir arī viens no veidiem, kā mazināt kara un nemieru draudus, taču realitātē vajadzību ir vēl ļoti daudz, un skaitļi rāda, ka pēdējā laikā krities tas finanšu apjoms, ko donori iegulda izglītībā.

Šajās dienās Briselē ieradušies daudzu pasaules valstu pārstāvji, lai pievērstos plašākām izglītības problēmām pasaulē un nākamo gadu mērķiem. Stāsti, kādus atveduši viesi no pasaules, ir cits par citu skarbāki.

Kambodžas izglītības ministrs Ims Setijs bija viens no tiem, kurš dalījās tādas valsts pieredzē, kas atgūstas un arī atjauno izglītību pēc ilgstoša režīma laikiem. „Protams, Kambodžā mums ir ļoti daudz izaicinājumu. Daudz kas jāsāk no nulles pēc sarkano khmeru režīma. Mēs zaudējām trīs miljonus cilvēku un 80% no skolotājiem tika nogalināti. Protams, mēs pēc tam esam darījuši daudz, ir valsts attīstības plāns, taču vēl ļoti daudz kas ir priekšā,” saka ministrs.

Izvērtējot sava reģiona pieredzi, Genva Samhata no Libānas, kas pārstāv globālās izglītības organizāciju, secina, ka šodien pasaulē izglītība vairs nenozīmē tikai sēdēt solā un mācīties alfabētu. Tagad ir jādomā arī par to, kas notiek tālāk ar cilvēkiem, kas apguvuši pašas vienkāršākās zināšanas, bet ne tālāku izglītību, kas iemāca vērtības un kritisku domāšanu. „Ja jūs man iemācat vērtības, es zinu, ka nekādos apstākļos neiesaistīšos pilsoņu, nacionālajā, reģionālajā vai starptautiskajā karā. Tieši jauni cilvēki ir tie, kas piedalās pilsoņu karos un ir vislielākajā skaitā starp kritušajiem. Viņiem ir jābūt vietai, kur izteikties un paust savus uzskatus, un, ja man jāizvēlas starp pilsoņu karu vai kvalitatīvu izglītību, tad es zinātu, ko vēlēties. Man prieks dzirdēt par valstīm, kuras no režīmiem dodas demokrātijas virzienā, bet, kā mēs lai zinām, ka pēc divdesmit gadiem šī būs laba sabiedrība un ka tā atkal neieslīgs konfliktā,” saka Samhata.

Attīstības komisārs Andris Piebalgs ceturtdien norādīja, ka izglītība turpmāk būs ES attīstības politikas galvenais mērķis un dažādu projektu atbalstam pieejami būs 2,5 miljardi eiro ES naudas.

Lai šo problēmu atgādinātu arī plašākai starptautiskai sabiedrībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas 12. jūlijā rīkos simbolisku akciju - Malalas Jusafzu 16. dzimšanas dienu, tā ceturtdien konferencē Briselē norādīja bijušais Lielbritānijas premjerministrs, tagad ANO īpašais sūtnis globālās izglītības jautājumos, Gordons Brauns. „Viņa uzstāsies ANO un mēs kopīgi norādīsim par ārkārtas situāciju globālajā izglītībā un to, ka vairāk nekā sešdesmit miljonu bērnu nevar mācīties. Ja mēs neinvestēsim izglītībā, tad būs tādi, kuri turpinās pacelt roku pret bērniem,” norādīja Brauns.

Pakistāņu meitene Malala kļuvusi par pasaules simbolu cīņai par meiteņu izglītību konfliktu zonās pēc tam, kad viņu sašāva talibi, lai atriebtos par Malalas publiskajām dienasgrāmatām, kur atklāti tika rakstīts par talibu izrēķināšanos un meiteņu skolu slēgšanu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti