Par Peičinoviču-Buriču balsoja 159 no 268 EPPA locekļiem, un cīņā par ģenerālsekretāra amatu viņa pārspēja Beļģijas ārlietu ministru Didjē Rendēru, kurš saņēma 105 balsis.
Pēc balsojuma Peičinoviča-Buriča sacīja, ka uzskata Eiropas Padomi par vienu no daudzpusējās sadarbības balstiem.
"Starp dalībvalstīm un Eiropas Padomē ir nepieciešams vairāk dialoga. Mums ir jāsaglabā daudzpusējā sadarbība, un šī organizācija ir viens no Eiropas daudzpusējās sadarbības balstiem," teica nākamā organizācijas ģenerālsekretāre.
Peičinoviča-Buriča ģenerālsekretāra amatā stāsies 18.septembrī. Viņa šajā postenī nomainīs bijušo Norvēģijas premjerministru Tūrbjernu Jāglannu, kurš bijis ģenerālsekretārs divus piecu gadu pilnvaru termiņus.
KONTEKSTS:
Uz padomes ģenerālsekretāra amatu pretendēja arī bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus un kādreizējā Grieķijas ārlietu ministre Dora Bakojanni, taču izstājās no cīņas martā, jo neguva pietiekamu atbalstu Eiropas Padomes Ministru komitejā, kurā ir pārstāvēti dalībvalstu ārlietu ministri.
Kubiļus kritizēja Eiropas Padomes Ministru komitejas lēmumu par viņa atsijāšanu no kandidātu loka. Viņaprāt, komitejas lēmumu ietekmējusi Krievija.
Zīmīgi, ka pirms pāris dienām EPPA vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kas tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai iestājās Ukraina, kuru atbalstīja Baltijas valstis un Lielbritānija.
Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome, kas nav Eiropas Savienības organizācija, sastāv no 47 dalībvalstīm, kuras šajā organizācijā pārstāv aptuveni 300 šo valstu parlamentārieši. Eiropas Padome var paust rekomendācijas cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, tā atbild par tiesnešu iecelšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
