Kotenko norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki par bezvēsts pazudušiem uzskata ap 2000 karavīru. Taču dzimtenes aizsardzībā iesaistītas arī citas vienības, piemēram, Nacionālā gvarde un robežsargi, tādēļ kopējais skaits ir lielāks. Arī pulka "Azov" karavīri, kas aizstāvēja Mariupoli, bija pakļauti nevis Ukrainas armijai, bet gan Nacionālās gvardes struktūrām.
Tiek lēsts, ka Krievija saņēmusi gūstā līdz pat 6000 ukraiņu karavīru. Kotenko spriež, ka agri vai vēlu viņi tiks iekļauti karagūstekņu apmaiņas programmās un varēs atgriezties mājās.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs tikmēr ziņo, ka valsts austrumos visā frontes līnijas garumā turpinās apšaudes. Doneckas apgabalā Krievijas karaspēks cenšas virzīties uz priekšu vairākos virzienos vienlaicīgi, taču Ukrainas aizstāvjiem pagaidām izdodas sekmīgi atvairīt uzbrukumus. Arī gandrīz pilnībā ieņemtajā Luhanskas apgabalā Ukrainas karaspēks cenšas nepieļaut ienaidnieku virzību uz priekšu.
138. kara diena Ukrainā iesākās ar Krievijas raķešu uzbrukumiem valsts otrai lielākajai pilsētai Harkivai. Triecienos nogalināti vismaz seši cilvēki, bet ievainojumus guvis 31, arī divi bērni, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs. Viņš apgalvo, ka raķetes sasniegušas tikai civilos objektus – tirdzniecības centru un dzīvojamās mājas.
"Sēdēju un runāju ar sievu. Tad bija trieciens. Nesapratu, kas noticis. Bija divi triecieni, divi vai trīs. Samaņu atguvu pagrabā, cilvēki mani uz turieni aiznesa. Pats sev sniedzu pirmo palīdzību," stāsta uzbrukumā cietušais Aleksandrs.
Viena no raķetēm daļēji sagrāva sešstāvu dzīvojamo namu pilsētas centra rajonā. Mājas iedzīvotāja apraksta trieciena radīto postažu.
"Viss ir iznīcināts. Logi ir izsisti, kā jūs redzat. Dzīvoklī iekļūt nevar, durvis ir nobloķētas. Var teikt, ka dzīvokļa vairs nav. Lai viņi iet ratā, ko citu man teikt," sacīja sieviete.
Harkivas apgabala policijas vadītājs norādīja, ka divi no bojāgājušajiem bija tēvs un dēls. Abi bija ceļā, lai izņemtu pusaudža sertifikātu par iestāšanos universitātē.
Krievijas raķešu uzbrukumus pirmdien piedzīvojuši arī Mikolajivas un Odesas apgabali Ukrainas dienvidos. Savukārt valsts ziemeļos esošajos Sumu un Černihivas apgabalos ar mīnmetējiem un artilēriju apšaudīti pierobežas rajoni, informē Ukrainas Valsts robežsardzes dienests.
Vainīgie jāsauc pie atbildības
Kopš pagājušās nedēļas tiek runāts par to, ka Krievijas karaspēkam Ukrainā ir operatīvā pauze, kuras laikā tas samazina uzbrukumu intensitāti, lai dotu iespēju atgūt spēkus karavīriem un papildināt trūkstošos resursus.
Taču tas nenozīmē, ka frontē un tās tuvumā valda klusums, ko apliecināja arī svētdien notikušais nāvējošais raķešu trieciens Časivjaras pilsētā Doneckas apgabalā. Uzbrukumā, kurā tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka, bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka visi, kas dod pavēles un izpilda uzbrukumus Ukrainas pilsētām, it īpaši dzīvojamajiem rajoniem, nogalina apzināti.
"Pēc šādiem triecieniem slepkavas nevarēs teikt, ka kaut ko nav zinājuši vai kaut ko nav sapratuši.
Visi, kas veica šo uzbrukumu un citus raķešu triecienus, visi tie, kas ar raķešu artilēriju trāpīja mūsu pilsētām Harkivas apgabalā, Zaporižjā, Krivijrihā, Doneckas apgabala Siverskā un Vuhledarā – viņi visi tiks atrasti," sola Zelenskis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
