Sadaļas Sadaļas

Par aizdevēju un Grieķijas vienošanos pretrunīgas vēstis

Pretrunīgas vēstis pirmdienas rītā ir par vairāk nekā 14 stundu ilgajām sarunām starp aizdevējiem un Grieķiju par nākamā aizdevuma piešķiršanu – kamēr vieni mediji ziņo par kompromisa panākšanu, citi norāda uz vēl aizvien pastāvošām viedokļu atšķirībām.

Aģentūra AFP vēsta, ka Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks panākuši kompromisu, ko piedāvās izvērtēšanas Eirogrupas vadībai. „Ir četru pušu vienošanās, ko piedāvās 19 eirozonas valstīm,” AFP sacījis kāds avots, kurš vēlējies saglabāt anonimitāti.

Arī Tuska preses pārstāvis Prebens Amans tviterī pauda, ka kompromiss ir panākts, taču tālākās detaļās nav ieslīdzis. Savukārt kāds Grieķijas valdības pārstāvis, kurš arī vēlējies saglabāt anonimitāti, norādīja, ka Atēnas vēl saredz problēmas.

„Mēs neesam panākuši vienošanos, jo vēl neatrisināti palikuši ir divi lieli jautājumi – Starptautiskā Valūtas fonda loma un Luksemburgas 50 miljardu eiro fonds [un tā loma],” norādīja Grieķijas amatpersona.

„Viss pārējais ir labi, bet ne ļoti labi. Ar ieroci pie galvas jūs arī noteikti teiktu, ka viss ir labi,” piebildis avots.

Tikmēr Latvijas Radio atgādina, ka ilgajās sarunās ir jāpanāk visu pušu piekrišana nosacījumiem, kas garantētu valstij 80 miljardu eiro lielu palīdzību apmaiņā pret kārtējiem taupības pasākumiem, kurus Grieķijas politiķi jau nodēvējuši par smagākiem, nekā jebkad agrāk.

Šī nauda Grieķijai ir nepieciešama banku stabilizēšanai un parādu atmaksāšanai kreditoriem, jo, kā skaidro eksperti, savai iztikšanai un dzīvošanai Grieķijai naudas kasē pietiek, jo, ceļot nodokļus pēdējos gados un jau veicot dažādas reformas, tā ir izveidojusi uzkrājumus. Taču tai nav naudas parādu atmaksai. Turklāt vēl ir nepieciešami līdzekļi banku nodrošināšanai, kas pēdējā laikā pamatīgi cietušas. Tas noticis tādēļ, ka, valdībai nespējot rast vienošanos ar aizdevējiem, ļoti daudzi noguldītāji masveidā iztukšoja savus kontus.

Šo palīdzības naudu iegūtu no jaunizveidotā Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas ir nesen izveidots fonds, īpaši krīzes gadījumiem, kurā pašas dalībvalstis ir iemaksājušas naudu. Taču līdzekļus neņemtu no fonda tieši, bet gan ar tiem garantētu Grieķijai aizdoto summu, kuru eirozonas valstis aizņemtos starptautiskajos tirgos, savukārt Grieķija, šo summu atmaksājot ar noteiktiem procentiem, segtu no tirgiem iegūto palīdzību. Tieši šā iemesla dēļ ir tik lielas bažas un šaubas un vēlme nodrošināties, ka Grieķija tiešām šo parādu atdos. Ja Grieķija, neveicot reformas, atkal to nespēs atdot, tad zaudētājas būs pašas eirozonas valstis, un būtībā tas nozīmē, ka no saviem līdzekļiem būs starptautiskajiem tirgiem jāatmaksā Grieķijas parādi.

Latvijas Radio, vēstot no sarunu vietas, norāda, ka informācija, ko uz preses zāli atnes diplomāti un delegāciju vai Eiropas Komisijas pārstāvji, liecina, ka pašā apspriežu zālē neviens īsti balsi nepaceļot. Taču asāki dialogi esot izraisījušies ārpus tās telpām, kad pārtraukuma brīžos valstu līderi risinājuši divpusējās sarunās.

Situācija ir tāda, ka par Grieķijas palīdzības plāniem sašķēlušās ir arī pašas eirozonas valstis, jo vienas grib joprojām stingrus nosacījumus, kamēr citas uzskata, ka no Grieķijas prasa pārāk daudz.

Grieķijas draugu pusē ir, piemēram, Francija un Itālija. Savukārt stingrās līnijas piekritējas ir Somija, Nīderlande, Igaunija, Latvija, Slovēnija un Slovākija.

Eksperti uzsver un žurnālisti ir pamanījuši, ka aizvien spilgtāk līdz ar Grieķijas krīzi iezīmējas atšķirības starp Eiropas dienvidu un ziemeļu valstīm. Pirmās ir pielaidīgākas, otrās ir par stingriem nosacījumiem. Turklāt no vienošanās melnraksta neesot arī pazudis teikums, ka nav izslēgta Grieķijas ātra izstāšanās no eirozonas, ja tā nepildīs vienošanos.

Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) 8.jūlijā saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Savukārt svētdien, 12.jūlijā, ES nolēma Grieķijai vēl laiku līdz trešdienai.

5.jūlijā Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt