ASV bāzētā nevalstiskā organizācija “Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs” ir publicējusi apjomīgu pētījumu, kam dots nosaukums “Pandoras dokumenti”. Pētījums izgaismo politiķu, biznesmeņu, slavenību un ietekmīgu noziedznieku slepenos finanšu darījumus.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms iesaistīšanās politikā bija viens no īpašniekiem kādai ārzonas firmai, bet sev piedrošās daļas neilgi pirms uzvaras 2019. gadā notikušajās vēlēšanās pārdeva tuvam draugam un biznesa partnerim Sergejam Šefiram, kurš vēlāk kļuva par prezidenta pirmo padomnieku. Zelenskim ārzonas uzņēmumu palīdzēja iegādāties Britu Virdžīnu salās reģistrētais uzņēmums “Fidelity”, ko ir izveidojuši un vada divi latviešu juristi. Ukrainas prezidents ir šī uzņēmuma zināmākais klients.
Latviju izmanto naudas plūsmas tranzītam
“Britu Virdžīnu salas un Beliza žurnālistu aprindās ir pazīstamas kā “melnie caurumi”. Piemēram, ja mēs redzam, ka kādai Latvijas firmai kā īpašnieks ir norādīta firma, kas reģistrēta Belizā, tad skaidrs, ka patiesos īpašniekus mēs nekad neuzzināsim," sarunā ar Latvijas Radio stāsta pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe.
“Taču tagad starptautiskai žurnālistu komandai izdevies iegūt datus no firmām, kas nodarbojas ar uzņēmumu reģistrāciju ārzonās. Tās ir firmas, kuru īpašnieki parasti vēlas palikt nezināmi.”
Spriņģe vēsta, ka “Fidelity” ir viena no firmām, kas nodarbojās ar šo biznesu. "Tās dibinātāji ir divi latviešu juristi, Latvijas pilsoņi. Viņu klientu vidū bija arī tagadējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Neilgi pirms viņa kļūšanas par prezidentu ārzonas uzņēmums tika izmantots, lai nopirktu dārgu dzīvokli Londonā."
Spriņģe informē, ka šajos dokumentos nav minēti Latvijas turīgo cilvēku uzvārdi. No latviešu politiķiem parādās tikai viens, bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.
"Galvenais secinājums no šiem dokumentiem ir tas, ka Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts. Mēs zinām, ka mūsu bankas gadiem ilgi ir pievērušas acis uz dīvainiem naudas pārskaitījumiem. Tādēļ loģiski: ja reiz bija šādas bankas, tad radās arī firmas, kas piedāvāja ārzonas pakalpojumus, lai slēptu īpašniekus," secina Spriņģe.
Politiķi slēpj patieso bagātību
Organizācijas rīcībā nonāca gandrīz 12 miljoni dokumentu no 14 firmām, kas saviem klientiem palīdz nodibināt uzņēmumus teritorijās un valstīs, kurās ir ļoti zemi nodokļi vai to nav vispār. Vairāku mēnešu garumā 600 žurnālistu 117 valstīs veica šo dokumentu izpēti.
“Pandoras dokumenti” atklāj patiesos īpašniekus vairāk nekā 29 000 ārzonu uzņēmumu. Daudzi no tiem tikuši izmantoti, lai slēptu banku kontus, privātās lidmašīnas, jahtas, nekustamos īpašumus, kā arī dārgus mākslas darbus.
Žurnālisti ir atklājuši, ka 35 esošie un bijušie valstu vadītāji, kā arī vairāk nekā 300 politiķi un amatpersonas no 90 valstīm ir izmantojušas ārzonu uzņēmumus, lai slēptu savu bagātību.
Pētījumā minēti tādi politiķi kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa saistība ar slepeniem aktīviem Monako; Čehijas premjers Andrejs Babišs, kurš neesot deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, caur kuru iegādājies divas villas Francijas dienvidos. Arī Jordānijas karalis Abdulla un Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva ģimenes locekļi.
Nopludinātie dokumenti atklāj, ka bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs kopā ar sievu savulaik ir iegādājies ārzonās reģistrētu nekustamo īpašumu kompāniju, kam piederēja vērtīga biroju ēka Londonā. Ar šī darījuma palīdzību Blēru pāris izvairījās no nodokļu nomaksas vairāku simtu tūkstošu mārciņu apmērā.
Izmanto arī šovbiznesa zvaigznes
Čehijas valdības vadītājs Andrejs Babišs, kurš pirms iesaistīšanās politikā nodarbojās ar biznesu, 2009. gadā caur vairākām ārzonu kompānijām par 22 miljoniem dolāru iegādājās savrupmāju Dienvidfrancijā. Čehu žurnālisti noskaidrojuši, ka Babišs sev piederošos ārzonu uzņēmumu un grezno īpašumu nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā.
“Pandoras dokumenti” atklāj, ka arī šovbiznesa zvaigznes ir izmantojušas ārzonu kompāniju pakalpojumus. Viņu vidū ir kolumbiešu dziedātāja Šakira un vācu supermodele Klaudija Šīfere.
“Pandoras dokumenti” tikuši publicēti piecus gadus pēc “Panamas dokumentu” izmeklēšanas, ko arī īstenoja “Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs”. Toreiz žurnālisti izgaismoja daudzu politiķu slepenos finanšu darījumus. Izmeklēšanas rezultātā amatus zaudēja toreizējie Islandes un Pakistānas premjerministri.
